Informācija ir ziņas par pasauli. Šīs ziņas cilvēks var uztvert, uzkrāt, apstrādāt un izplatīt. Apkārtējās pasaules tēls cilvēka apziņā veidojas pēc informācijas uztveršanas ar maņu orgāniem: dzirdi, redzi, ožu, tausti, garšu. Cilvēks kā bioloģiska un sociāla būtne var eksistēt, tikai apstrādājot informāciju par apkārtējo pasauli, pieņemot lēmumus un attiecīgi rīkojoties.
Informācija vienmēr ir saistīta ar informācijas nesēju – materiālu objektu vai vidi. Ļoti tālā senatnē kā informācijas nesējs cilvēkam bija atmiņa un skaņa. Vēlāk cilvēki iemācījās fiksēt informāciju zīmējumu veidā uz alu sienām un klintīm. Pēc grāmatu iespiešanas izgudrošanas ļoti plaši informāciju sāka tiražēt uz papīra grāmatu, žurnālu un laikrakstu formā. 19. gadsimtā tika izgudrota attēla fiksācijas kinofilmās. Skaņu viļņu izmantošana informācijas pārraidei ar tehniskām ierīcēm cilvēkiem deva iespēju izmantot radio, telefonu, telegrāfu. Attēla pārraidīšanas iespēja ar radioviļņiem radīja televīziju. Magnetofonos vai videomagnetofonos skaņa un attēls tiek ierakstīti magnētiskajās lentās.
Cilvēce izvirzījās vairākās tehnoloģijās, tajā skaitā ietilpst datori. Datortehnikas attīstība ir radījusi jaunus informācijas pieraksta un pārraides paņēmienus. Šeit jāpiemin pusvadītāja materiālus, magnētiskos un optiskos diskus, kosmiskos sakarus. [1, 1.lekcija]
Šajā inženierdarbā runa iet par disku attiecīgo problēmu apskatu. Mūsdienas par kompaktdiskiem ir ļoti maz informācijas latviešu valodā, kaut gan tā ir aktuāla.
Pie diska ieraksta mēs saskaramies ar daudzām problēmām: šajā skaitā piemēram ietilpst: pievads nevar izlasīt disku, diskā nevar ierakstīt informāciju, no diska pazūd informācija u.t.t.…
