Komunikācijas definīcija un tās izpausmes procesu skaidrojumi

Communicatio(lat.) – ziņojums, pārraide
Communicare – pārrunāt, padarīt kopīgu, saistīt, pārraidīt

Vārds komunikācija ir cēlies no latīņu vārda communis, kas nozīmē kopīgs. Kad mēs komunikējam, mēs cenšamies dalīties informācijā, idejā vai attieksmē. Komunikācijas būtība ir panākt, lai informācijas saņēmējs un nosūtītājs noskaņotos kādai noteiktai ziņai.
Komunikāciju varētu definēt kā:
Materiālas un garīgās pasaules objektu mijiedarbības līdzeklis;
Saskarsmes process informācijas pārraidē;
Informācijas pārraide un apmaiņa sabiedrībā ar nolūku uz to iedarboties;
Nepieciešams priekšnoteikums visu sociālo sistēmu funkcionēšanā;
Nodrošina savstarpējo saikni ar cilvēkiem;
Ļauj uzkrāt un nodot sociālo pieredzi;
Nodrošina darba dalīšanu un darba organizāciju;
Nodrošina pārvaldes procesu;
Nodrošina kultūras pārmantošanu.


Termins parādījās 20.gs. sākumā, lai apzīmētu cilvēku, grupu, tautu, valstu savstarpējo mijiedarbību, ar kuras palīdzību notiek informācijas, attieksmju, vērtību, nozīmju pārraide, kam ir noteicošā loma sociālajos procesos.
Komunikācija rodas, kad vien personas piešķir nozīmi uzvedībai, kas nes kādu ziņu.

Komunikācija nodrošina:

cilvēka vajadzības, gan eksistenciālās, gan augstākās ( vajadzība pēc mīlestības, atzīšanas, pašrealizācijas ).
un atvieglo kooperāciju, kopīgu rīcību.
informācijas pārraides procesu.
socializācijas procesu.…