Secinājumi
Pasaule nevis vienkārši mainās, bet mainās principiāli. Mēs dzīvojam komunikāciju laikmetā. Par galveno vērtību avotu var uzskatīt nevis zemi vai kapitālu, bet gan informāciju. Tēlaini izsakoties, kā iztikas garantijai aizvien lielāka nozīme ir nevis rokām, bet galvai. Ļoti liela nozīme ir cilvēku savstarpējiem kontaktiem. Saskarsmes procesā cilvēku dzīve būtiski mainās, tostarp mainoties viņiem pašiem un viņu attieksmei pret apkārtējo pasauli.
Mēdiji ir ceturtā vara ar lielu ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Mēdiji var izglītot, informēt, izklaidēt un iesaistīt cilvēkus un tāpēc uzskatu, ka vajadzētu nopietnāk izturēties pret ētikas kodeksu ievērošanu. Patiesas zināšanas veicina sapratni, kliedē aizspriedumus, un pamodina vēlēšanos uzzināt vairāk. Īpaši vizuāliem tēliem ir spēks veidot ilgstošus iespaidus un noteikt attieksmes. Viņi māca cilvēkus, kā attiekties pret citu grupu un nāciju locekļiem, un ietekmē, vai viņi tiks uzskatīti kā draugi vai ienaidnieki, sabiedrotie vai potenciālie pretinieki. Informācijas vizualizācija ir spēcīgs ierocis, kas mūsdienu presē nemitīgi tiek pielietots.
Rakstot šo referātu, iedziļinājos ētikas kodeksos Latvijā un tajā, kā tas tiek ievērots. Diemžēl, lasot ētikas kodeksu, piemēri, kur tas netiek ievērots bija tik daudz. Nebija jāpavada vairākas dienas, pārlapojot visus iespējamos prese izdevumus, lai atrastu žurnālistu kļūdas. Piemēri bija vairāk nekā cerēju un acīm redzami. Manuprāt, Latvijā ir problēmas ar ētikas kodeksa ievērošanu tāpēc, ka mēdiju tirgus ir diezgan mazs. Iespējams, ka lielāka konkurence un prasīgāki lasītāji varētu situāciju mainīt. Ētikas kodeksa neievērošanu sekmē arī lielais pieprasījums pēc dzeltenās preses, kuras pamatā ir privāta un skandaloza informācija. Latvijā ļoti reti ir tiesas prāvas pret kādu no dzeltenās preses izdevumiem, jo, manuprāt, daudzi šo žurnālu rakstu varoņi, paši ir mēdijiem maksājuši, lai par viņiem runātu. Ir cilvēki, kas tiecas pēc skandalozas publicitātes un nemaz nedomā mēdiju apvainot ētikas principu neievērošanā. Uzskatu, ka situāciju Latvijas mēdijos varētu mainīt tikai kritiskāka un prasīgāka auditorija.
…
