Ievads
Alens Seters un Patriks Džeksons (Allen H. Center & Patrick Jackson) raksta, ka ikvienas organizācijas pirmā un vissvarīgākā sabiedrība ir tās darbinieki – cilvēki, kuri organizāciju padara par tādu, kāda tā ir. Viņš piekrīt apgalvojumam, ka organizācija ir cilvēku kopiena, kuras veiksmīgai funkcionēšanai ir nepieciešama katra tās pārstāvja līdzdalība un ieguldījums (Center & Jackson 2003). Darbinieki taču ir tie, kas veido organizācijas tēlu – viņi ražo preces, sniedz pakalpojumus, tiekas ar klientiem.
Kā panākt, ka darbinieki savus pienākumus veic ar pilnu atdevi un kalpo organizācijas mērķiem tikpat uzticīgi kā tās vadība? Kā panākt darbinieku ieinteresētību organizācijas produktivitātē un attīstībā? Uz līdzīgiem jautājumiem atbildēt cenšas ikvienas organizācijas vadība.
Klarks Keivuds (Clarke L. Caywood) uzsver, ka tagad, vairāk nekā jebkad agrāk, organizācijām ir nepieciešami labi informēti, motivēti, spējīgi darbinieki, lai tās varētu veiksmīgi konkurēt globālās ekonomikas apstākļos. Un komunikācija ar darbiniekiem ir galvenais veids, kā izveidot un saglabāt šādu darbaspēku. Efektīva komunikācija ar darbiniekiem ir balstīta uz nepārtrauktu komunikāciju (Caywood 1997).
Šajā darbā aplūkots, kā laika gaitā attīstījušās organizāciju komunikācijas pieejas un teorijas un kā līdz mūsdienām mainījusies vadības attieksme pret darbiniekiem. Apskatītas arī metodes, kuras pielieto dažādas pasaules organizācijas efektīvas komunikācijas izveidošanā ar darbiniekiem.
1.Organizācijas komunikācijas pieeju un teoriju attīstība
Katerina Millere (Katherine Miller) aplūko teorijas, kuras apraksta organizācijas vadības komunikāciju ar tās darbiniekiem. Kā raksta K. Millere (Miller 1999), pastāv trīs vairāk vai mazāk atšķirīgas pieejas, kuras dažādi atspoguļo komunikācijas procesu starp organizācijas vadību un darbiniekiem.
…
