IEVADS
Šīs darbs veltīts konfliktu risināšanas stratēģiju izpētei grupā X. Problēma ir aktuāla, jo minētajā grupā pašlaik ir ļoti sarežģītas savstarpējas attiecības, viņi bieži konfliktē savā starpā. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir grupas X locekļu konfliktu risināšanas stratēģijas, jo šī informācija ir svarīga lai vadītājs varētu efektīvi vadīt grupas konfliktus to risināšanas ceļā un līdz ar to ietekmēt grupas X darba efektivitāti un savstarpējo attiecību uzlabošanos.
Kā zināms, kolektīva locekļu mijiedarbības procesu nosaka dažādu apstākļu un nosacījumu kopums, un no tā, kādi ir darba apstākļi, cik lielā mērā cilvēki ir apmierināti ar savu darbu, un cik viņi ir motivēti darbam – no tā atkarīga darba grupas kopēja darba kvalitāte un ražīgums.[13] Taču kolektīvā bieži rodas situācijas, kuru rezultātā rodas domstarpības starp grupas X locekļiem, un tās bieži noved pie konfliktiem grupas locekļu starpā, kas negatīvi ietekmē psiholoģisko klimatu grupā X, un kā sekas – arī grupas darba rezultātus.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka konflikti graujoši ietekmē psiholoģisko klimatu grupā, jo tie liek cilvēkiem pārāk uztraukties, rāda cilvēkos daudz negatīvo emociju un negatīvi ietekmē cilvēku garastāvokli un pašsajūtu. Taču šodien konfliktologi uzskata, ka konflikts – tas ne vienmēr ir slikti, un konfliktu var uzskatīt par svarīgu saskarsmes vienību, kura var stimulēt konkrētu problēmu risināšanu. [7] Un ir svarīgi, lai organizāciju vadītājs vienmēr atceras šo aspektu. Taču jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai konfliktiem ir konstruktīvs, vai destruktīvs raksturs, tie būtiski ietekmē organizācijas darbu un tā efektivitāti. [3] Un tāpēc organizācijas darba efektivitāte lielā mērā ir atkarīga arī no tā, kādā veidā šie konflikti tiek atrisināti. Līdz ar to var apgalvot, ka neskatoties uz to, ka konfliktu tēma pašlaik ir plaši pētīta, tā joprojām paliek aktuāla praktiskai pētīšanai. Un ja vadītājs grib panākt, lai viņā vadībā esoša darba kolektīvam panākumi darbā būtu maksimāli augsti, viņam jācenšas kontrolēt konfliktu dinamiku viņu padoto kolektīvā, un jāprot virzīt konfliktu risināšanu uz konstruktīva lēmuma pieņemšanas pusi.
Tāpēc pētījumā izvirzītā problēma ir aktuāla un šī pētījuma rezultāti noderēs praktiskai pielietošanai grupas X darba efektivitātes un savstarpējo attiecību uzlabošanai.
Pētījuma problēmjautājums: kādas ir konfliktu risināšanas stratēģijās grupā X?
Pētījuma priekšmets: konfliktu risināšanas stratēģijas grupā X
Pētījuma objekts: grupas X 7 locekļi.
Pētījuma temats: Konfliktu risināšanas stratēģiju izpēte grupā X
Pētījuma mērķis: pētīt un analizēt, kādas ir konfliktu risināšanas stratēģijas grupā X.
Pētījuma uzdevumi:
Analizēt literatūru par konfliktiem grupā, to veidiem un risināšanas stratēģijām.
Veikt uzņēmuma X konfliktu risināšanas stratēģijas izpēti.
Veikt no grupas izvēlēto piecu indivīdu padziļināto izpēti un raksturojumu.
Veikt iegūto datu analīzi un interpretāciju.
Izstrādāt slēdzienu un ieteikumus.
Pētījumā izmantotas metodes: K.Tomasa un R.Kilmana tests personības uzvedības stratēģiju noteikšanai, personības konfliktējošas iedabas noteikšanas tests, nepabeigto teikumu tests.
Pētījuma struktūra:
Ievadā tiek aprakstīta pētījuma aktualitāte, noteikts pētījuma priekšmets, objekts, temats, mērķis, uzdevumi un problēmjautājums, kā arī nosauktas pētījumā izmantotas metodes un norādīta pētījuma metodoloģiskā bāze.
Teorētiskā daļā iztirzāta problēma par konfliktiem organizācijā. Tiek izskaidrots konflikta jēdziens psiholoģijā, aprakstīti konfliktu veidi un to cēloņi, kā arī tiek aprakstītas konfliktu risināšanas metodes un personības konfliktējošas dabas iezīmes.
Praktiskā daļā tiek sniegts pētāmās grupas raksturojums, aprakstītas darbā izmantotas metodes, aprakstīti pētījuma posmi, tika apstrādāti un interpretēti iegūtie dati un tiek izdarīts izpētes slēdziens par grupu un pieciem izvēlētiem indivīdiem atsevišķi.
…
