Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:761446
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.03.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Konfūcija ētika, morāle un tikumība    5
2.  Konfūcisma un daoisma ētikas salīdzinājums    7
3.  Uzvedības mācība    9
  Nobeigums    11
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Konfūcijs (Kun Cju, Kun Fu – dzi, Kun - dzi) ir dzimis 551 gadā p.m.ē. Ķīnas ziemeļaustrumos. Viņš uzaudzis nelielajā Lu valstī tagadējās Šaņdunas pussalā. Dzīvodams grūtos laikos, viņš agri kļuva par bāreni un bija spiests pats saviem spēkiem virzīties dzīvē uz priekšu. Viņš cēlies no aristokrātu dzimtas, kura ģimene bija visai trūcīga un tādēļ viņam nācies izjust dzīves grūtības jau ļoti agri. Apkārtējā vide, kurā viņš dzīvoja, radīja viņā atsvešinātības iespaidu, tādēļ varbūt viņš sāk veltīt visu savu brīvo laiku Ķīnas senatnes izpētei. Un jau 30 gadu vecumā izveido savu skolu, kurā sāk sludināt mācību - “atgriešanās senatnē”. Te viņam pievienojas daudz mācekļu, kurus saista Konfūcija zināšanas par senajām grāmatām. Dzīves laikā viņš ieņem dažādus amatus Lu valstiņā, taču jau pusmūža gados Konfūcijs pamet valsts darbu un kopā ar mācekļiem dodas klejojumos pa Ķīnas valstiņām, lai pārliecinātu to valdniekus iedzīvināt sabiedrībā viņa atziņas.
Konfūcija dzīves laikā, Ķīnas valsts mūsdienu izpratnē nepastāvēja. Tās teritorijā bija izveidojušās daudzas autonomas monarhijas, tomēr ķīniešu tautai kopumā bija iedibinājušās senas dzīves tradīcijas. Konfūcijs izprata valsti kā lielu ģimeni, bet valdnieka politisko varu pielīdzināja tēva varai. Visvairāk viņš domāja par ideālu valsti. Tās centrālais mācību jēdziens bija ŽEŅ (humānisms, cilvēcība), tāpēc tā vairāk pieskaitāma ētiski politiskajām, nekā filozofiskām kategorijām. Galveno vietu tādā valstī ieņem rituāls, ceremonija, paražas un tradīcijas. Šīs vērtības tiek piedāvātas imperatīvu likuma normu vietā un uz to pamata tika radīta doktrīna, kas kļuva par Ķīnas valsts pamatu un pēc Konfūcija nāves (479. g. p.m.ē.) izplatījās arī citās Āzijas valstīs.
Laikā kad dzīvo Konfūcijs (ČOU dinastijas valdīšanas laikā), Ķīnas teritorijā pastāv piecas vadošās filozofijas skolas: taoisms, moisms, legisms, yin – yang un dialektianisma novirziens, bet Konfūcija idejas kļūst kā valsts ortodoksālā reliģija tikai četrus gadsimtus pēc viņa nāves, HAŅ dinastijas valdīšanas laikā, kad sadrumstalotā Ķīna tika apvienota un ieviesta oficiāla reliģija – konfūcisms.
Vienīgais līdz mūsdienām nonākušais klasiskās Ķīnas filozofijas paraugs, kurš tiešā veidā atspoguļo Konfūcija uzskatus, ir LUŅ – JUI, kas ietver sevī Konfūcija domu citātus un sarunu fragmentus ar skolniekiem. Līdz mūsdienām ir arī noskaidrots, ka KU – FU – DZI jeb godājamais skolotājs pats neko nav rakstījis. Tāpat ir pierādīts, ka Konfūcija mācība, kuru ir pierakstījuši viņa skolnieki kā arī viņa skolnieku skolnieki, ir saglabājusies tikai trīs grāmatās: Dižā Zinātne, Dzīves Mācība un Konfūcija Sarunas .

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register