Konfūcisma pirmsākumi ir attiecināmi uz t.s. Karojošo valstu periodu, taču vispārēju atzinību tas ieguva tikai Haņ dinastijas laikā (206.-220.g.p.m.ē.). Kad Haņ dinastija sāka valdīt Ķīnā, tai bija jāatrisina morāla un politiska problēma: dinastijai nebija likumīgas varas, jo tā bija gāzusi legālo valdnieku, taču Debesu Mandātu vēlējās paturēt. Haņ dinastijas pārstāvji risinājumu atrada konfūcisma filozofijā. Ar to sākās īstais konfūcisma ziedu laiks.
Šīs filozofijas dibinātājs bija Konfūcijs (Pareizā ceļa meistars). Ķīnieši akceptēja konfūcismu kā pareizu pozīciju filozofijā, mākslā, ikdienas dzīvē, sociālajā un politiskajā dzīvē.
Konfūcijs neuzskatīja, ka ir atklājis jaunu filozofiju. Viņš sacīja, ka ir atklājis un atjaunojis tikai to, kas jau bijis iepriekš, proti, sakārtotību un harmoniju, kas valdījusi t.s. Zelta Laikos. Konfūcijs domāja, ka nav radījis nekā revolucionāra, bet gan tikai atdzīvinājis senās ķīniešu tradīcijas, paražas un vēsturi. …