Lisabonas stratēģija, kuru Eiropas Savienības Padome pieņēma 2000.gada 23.un 24.martā, nosaka “jaunu stratēģisko mērķi Eiropas Savienībai, lai stiprinātu nodarbinātību, ekonomiskās reformas un sociālo saliedētību kā uz zināšanām balstītas ekonomikas daļu”.
Stratēģijas bieži citētais mērķis ir – Eiropas Savienībai “jākļūst par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kas ir spējīga uz pastāvīgu ekonomisko kāpumu, labākām darba vietām un ciešāku sociālo saliedētību”, gadu vēlāk stratēģija tika papildināts Gēteborgas Eiropas Savienības Padomes sanāksmē par ilgtspējīgo attīstību. Tajā tika pieņemta vienošanās pievienot ekoloģisko aspektu Lisabonas procesam.1 Stratēģija patreiz balstās uz trim pīlāriem:
ekonomiskā atjaunotne
sociālā atjaunotne
ekoloģiskā atjaunotne.
Stratēģijas mērķi
Lisabonas stratēģija nenosaka specifiskus ekonomikas attīstības rādītājus, taču aicina Eiropas institūcijas un dalībvalstis izskatīt pasākumus ekonomiskajām un sociālajām reformām, ar kuru palīdzību vidējais ekonomikas kāpuma rādītājs 3% būtu reāla prognoze tuvākajiem gadiem. Nodarbinātības jomā Lisabonas stratēģijas mērķis ir tuvināt nodarbinātības līmeni no vidējā rādītāja 61% (šobrīd) pēc iespējas tuvāk 70% (2010.gadā), un paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni no 51% līdz vairāk nekā 60% (līdz 2010.gadā). Gēteborgas Eiropas Savienības Padomes sanāksme noteica galvenos ekoloģiskos mērķus un termiņus stratēģiskajā, politiskajā un likumdošanas līmenī, ņemot vērā starptautiskos nolīgumus.
Apspriede noteic četras prioritātes:
Klimata maiņa: siltumnīcas efekta samazināšana ar acīmredzamu progresu līdz 2005.gadam un progress, sasniedzot indikācijas rādītāju 2010.gadam, kas paredz 22% elektrības ražošanu no atjaunojamiem avotiem;
Transporta uzturēšana: pāreja no ceļu transporta uz citiem transporta veidiem; pieaugošo transporta apjomu, sastrēgumu, trokšņa un piesārņojuma problēmu risināšana; videi draudzīgu transporta veidu un saistītās infrastruktūras investīciju un lietošanas veicināšana (pāreja no ceļa transporta uz citiem veidiem)
Sabiedrības veselība: reaģēt uz iedzīvotāju bažām par pārtikas drošību un kvalitāti, ķīmisko vielu lietošanu, infekcijas slimībām un to noturību pret antibiotikām
Resursu pārvaldība: panākt, lai resursu izmantošana un atkritumu ražošana no pieauguma nebūtu saistītas.…
