Katrai valstij ir sava tiesību sistēma, un šo sistēmu veido spēkā esošo normatīvo aktu kopums. Visaugstāko vietu katras valsts tiesību sistēmā ieņem valsts konstitūcija, atstājot aiz sevis parlamenta pieņemtos likumus un pārējos normatīvos aktus, kuri tiek ierindoti atkarībā no normatīvo aktu izdevēja stāvokļa valsts varas institūciju skalā. Un šajā valsts izveidotajā tiesību sistēmā neviens likums nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju , savukārt neviens normatīvais akts nedrīkst pārkāpt likumu
Taču dzīvē gadās visādi, un nevaram izslēgt iespēju, ka likumu radītājs var apzināti vai neapzināti kļūdīties, pieņemot likumus, esošus pretrunā ar konstitūciju un savukārt pieņemot normatīvos aktus, neatbilstošus valstī spēkā esošajiem likumiem. Rodas vajadzība pēc īpašas institūcijas, kas nodarbotos ar jautājumu par likumu atbilstību Satversmei un normatīvo aktu atbilstību likumiem. Pasaules valstu pieredze ir pierādījusi, ka katrai valstij ir vajadzīga neitrāla institūcija, kas tad arī veic šīs konstitucionālās uzraudzības funkcijas.
Katrai valstij konstitucionālā uzraudzība noris atšķirīgi. Ir izkristalizējušās divas pamatlīnijas. Vienā valstu grupā šo funkciju veic parastās tiesa vai parasto tiesu augstākās instance, piemēram, ASV, Japānā, Norvēģijā. Otrā grupa ir valstis ar speciāli šim nolūkam izveidotām konstitucionālajām tiesām.
Mūsu darba mērķis ir noskaidrot, kādā veidā tad noris konstitucionālā uzraudzība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības šajās valstīs.
Mēs izvēlējāmies aplūkot tieši Baltijas valstis, jo uzskatām, ka savā būtībā šīs valstis ir radniecīgas viena otrai, ņemot vērā vēstures aspektus, kā arī vienojošo aspektu – iestāšanos Eiropas Savienībā.
Šis referāts sastāv no četrām nodaļām. Pirmajās trijās nodaļās tiek aplūkoti konstitucionālās uzraudzības aspekti katrai valstij atsevišķi. Ceturtajā nodaļā – Secinājumi, tiek norādītas būtiskākās atšķirības un kopīgās iezīmes starp šīm valstīm konstitucionālās uzraudzības jomā.
Laikā starp diviem pasaules kariem pirmie konstitucionālās uzraudzības asni sāka parādīties Eiropā. Austrijā izveidoja Konstitucionālo tiesu. Vācijā – Veimāras Republikā – pirmos nedrošos soļus šajā virzienā spēra Impērijas tiesa. Norvēģijā atsevišķas lietas izskatīja Augstākā tiesa. Latvijā Konstitucionālās tiesas nebija, un arī Senāts šādas lietas neizskatīja, it sevišķi jāņem vērā, ka Satversme no 1934.gada nedarbojās.
Padomju Savienībā ilgu laiku tika noliegta konstitucionālā uzraudzība kā tāda. Galvenais arguments bija, ka tā ir amerikāņu izgudrota institūcija un tādēļ pretēja darbaļaužu interesēm. Latvijā atmodas laika juristi tomēr uzskatīja, ka Latvijai vajadzīga sava Konstitucionālā tiesa, un tā sauktā „likumu kara ar Maskavu” laikā LPSR Konstitūcijā izdarīja grozījumus, ar kuriem noteica, ka Latvijā ir Konstitucionālā tiesa. Taču pati tiesa tā arī netika izveidota.…
