SECINĀJUMI
1. Cilvēka dabā vienmēr ir bijis vispirms izgudrot un izmantot sarežģītākus mehānismus,
metodes noteiktu uzdevumu veikšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot pie daudz
vienkāršākiem un reducētākiem risinājumiem.
2. Viens no pirmajiem zinātniekiem, kurš padziļināti sāka pētīt šūnu automātu (cellular
automata) jēdzienu bija Džons fon Neimans. Dž. fon Neimans piedāvāja arī universālā
konstruktora modeli, kura darbības principu veidoja 29 dažādu stāvokļu šūnas.
3. Ņemot vērā Dž. fon Neimaņa piedāvātā modeļa pārmērīgo komplicētību, 20. gs. 60-70
gados angļu matemātiķis Džons Konvejs uzsāka darbu pie vienkāršota, bet tikpat
funkcionāla šūnu automāta izstrādes.
4. Viens no pirmajiem Džona Konveja piedāvātajiem universālajiem automātiem bija
fraktrāts – viendimensijas modelis, kuru veidoja secīgi uzrakstītu daļu saraksts.
Fraktrāta sniegto funkcionalitāti bija iespējams izmantot, lai, piemēram, iegūtu
divnieku pakāpju pirmskaitļus.
5. Fraktrāta vienkāršās uzbūves dēļ, sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšana bija ļoti
darbietilpīga un problemātiska, tādēļ Dž. Konvejs kā alternatīvu risinājumu piedāvāja
“Aktrišu un bīskapu” modeli, savukārt no kura vēlāk attīstījās mūsdienās plaši
izplatītās “Dzīves” spēles modelis.
6. Lai gan “Dzīves” spēles modeli veido salīdzinoši vienkārši pamatprincipi un 4
galvenie likumi, kas nosaka divdimensiju laukumā izvietoto šūnu stāvokli katrā no
nākamajām paaudzēm, iterācijām, taču tajā pašā laikā “Dzīves” modelis spēj
nodrošināt ļoti komplicētu un apjomīgu problēmu modelēšanu, simulēšanu, kas rodas
no relatīvi vienkāršām sākuma konfigurācijām.…