Mana referāta izvēlētā tēma ir “Konvencionālās un nekonvencionālās politiskās līdzdalības izpausmes Latvijā.”
Šo tēmu izvēlējos, jo vēlējos noskaidrot, kas tā tāda politiskā līdzdalība vispār ir un kā tā izpaužas. Vēl tāpēc, ka šī ir ļoti aktuāla tēma ne tikai politikā, bet arī sabiedrībā. Latvijā un ne tikai Latvijā politiskā līdzdalība ir ļoti aktuāla, jo tajā piedalās liela daļa iedzīvotāju, politiskās līdzdalības konvencionālās līdzdalības iedalījumā piedalās visvairāk iedzīvotāju, kā jebkurā citā politiskajā sfērā, jo konvencionālajā līdzdalībā ietilpst piedalīšanās vēlēšanās, tajās vien jau piedalās 2/3 no balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gribēju salīdzināt cik liela politiskā līdzdalīda bija agrāk un kāda tagad, jo laiki un cilvēki mainās, līdz ar to arī politiskās līdzdalības atbalstītāju un noliedzēju skaits.
Šīs tēmas ietvaros aprakstīju, kas vispār ir politiskā līdzdalība un, ka tā dalās konvencionālajā un nekonvencionālajā līdzdalībā. Bet ar to arī vēl viss nebeidzas, jo arī tās dalās smalkāk. Taču bija arī iespēja pētīt kāda politiskās līdzdalības līmenis ir Latvijā un kāds citās valstīs.
Sava darba rakstīšanā izmantoju vairākas grāmatas, kurās varēju kaut ko atrast par politisko līdzdalību. Sākumā domāju, ka būs ļoti grūti atrast piemērotu literatūru, lai uzrakstītu šo referātu, bet kaut kā jau tiku galā.
“Ar politisko līdzdalību saprot indivīdu iesaistīšanos politiskās aktivitātēs nolūkā ietekmēt valsts pārvaldes sistēmu un tās darbību sev vēlamā virzienā. Mūsdienās politiskā līdzdalība tiek uzskatīta par pozitīvu, pat nepieciešamu parādību ikvienā politiskajā režīmā, jo tā netieši demonstrē atbalstu attiecīgajam režīmam. Tādēļ ne vienā vien nedemokrātiskā režīmā var novērot piespiedu pasākumus publiskas, redzamas politiskās līdzdalības nodrošināšanai.” (Catlaks, Ikstens: ”Politika un tiesības”, 56. lpp)
Nosacījumi, lai kļūtu par politiskās sistēmas līdzdalībnieku, nav nepieciešama efektīva, panākumiem bagāta darbība, demokrātiskai līdzdalībai vienmēr ir jābūt brīvprātīgai.
Likums demokrātiskās valstīs garantē pilsoņiem iespēju novadīt savas domas par ikvienu svarīgu problēmu līdz tautas pārstāvjiem vai to kandidātiem, arī ieceltajiem valstsvīriem. Mēģinājumi ietekmēt valdības rīcību, liecina par pilsoņu aktivitāti politiskajā jomā, šie ietekmēšanas mēģinājumi var būt: veiksmīgi un neveiksmīgi, legāli un nelegāli, miermīlīgi un vardarbīgi. Jautājumu izlemšana notiek dažādos veidos, visbiežāk to ietekmē, vai nu informējot valdību, kuram lēmumam noteiktā politisko interešu grupa dod priekšroku, vai nu izdarot spiedienu uz politiskajiem līderiem.…
