1. KOPĒJĀS LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKAS VĒSTURE
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pastāvēšanai vienmēr ir bijis un joprojām ir skaidrs pamats. Tā ir nemitīgi attīstījusies, atspoguļojot vajadzību maiņu gan lauksaimniecībā, gan sabiedrībā kopumā.
KLP pirmsākumi meklējami piecdesmito gadu Rietumeiropā, kuras sabiedrību bija iedragājuši kara gadi un kur lauksaimniecība bija izpostīta un nespēja nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku. Sākotnēji KLP galvenais mērķis bija paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, lai patērētājus varētu pastāvīgi nodrošināt ar pārtiku par pieņemamām cenām, ka ari lai garantētu ES lauksaimniecības nozares dzīvotspēju. KLP piedāvāja subsīdijas un garantētas augstas cenas lauksaimnieku produkcijai, tādejādi radot stimulu ražot pēc iespējas vairāk. Zemkopības pārstrukturēšanai tika piedāvāts finansiāls atbalsts, piemēram, subsidējot investīcijas saimniecību izaugsmē, ka ari vadības un tehnoloģiju prasmes, lai piemērotos tā laika ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem. Tika ieviesti tādi pasākumi kā atbalsts priekšlaicīgai pensionēšanai , atbalsts arodapmācībai un mazāk attīstītiem reģioniem.
Ar KLP palīdzību loti veiksmīgi izdevās sasniegt sākotnējo mērķi — nodrošināt ES pašapgādi. Tomēr, sākot no astoņdesmitajiem gadiem, ES nācās saskarties ar gandrīz pastāvīgu saražotās produkcijas pārpalikumu. Daļu no šīs produkcijas ar subsīdiju palīdzību eksportēja, bet pārējo nācās uzglabāt vai atbrīvoties no tās. Šie pasākumi radīja lielas budžeta izmaksas, deformēja vairākus pasaules tirgus un ne vienmēr atbilda lauksaimnieku interesēm, — tādejādi tie drīz vien kļuva nepopulāri patērētāju un nodokļu maksātāju vidū. Tajā paša laikā sabiedrība arvien vairāk uzmanības sāka pievērst ilgtspējīgai, uz vides saglabāšanu orientētai lauksaimniecībai.
KLP piedzīvoja daudzas nozīmīgas pārmaiņas jau astoņdesmitajos, bet jo īpaši — deviņdesmitajos gados. Ražošanas ierobežojumi palīdzēja samazināt pārprodukciju (pirmās bija piena kvotas 1983. gada). Tad īpašu vērību sāka pievērst videi nekaitīgai zemkopībai. Lauksaimniekiem bija jāsāk vairāk orientēties uz tirgu un jāņem vērā sabiedrības mainīgās prioritātes, tomēr viņi turpināja saņemt tiešos maksājumus (1992. gadā uzsākta Makšerija reforma).
…
