Eiropas Savienības Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) ir izveidota ar mērķi nodrošināt racionālu kopējo zivju resursu izmantošanu, sniegt atbalstu zivsaimniecības nozares attīstībai, kā arī aizsargāt iekšējo tirgu un nodrošināt nozares konkurētspēju pasaules tirgū.
Zivsaimniecības politika ES sākotnēji veidojās kā daļa no Kopējās lauksaimniecības politikas, tomēr laika gaitā attīstoties zivsaimniecības nozares problemātikai un pievienojoties jaunām dalībvalstīm, kurās zvejniecība ir viena no galvenajām tautsaimniecības nozarēm, zivsaimniecības politika arī ES līmenī attīstās kā atsevišķas politikas virziens.
ES Kopējā zivsaimniecības politika attīstījusies jau kopš 1970.gada, kad likumdošanā tika noteikta brīva pieeja ES dalībvalstu jūras ūdeņiem. Tomēr tajā pašā laikā tika noteikti vairāki uzņēmumi, kas saistīti ar piekrastes zvejas vietām, kur tradicionāli zveju veica tikai piekrastes valsts zvejas kuģi.
Pilnībā KZP tika izstrādāta 1983.gadā, bet tika pārskatīta 1992.gadā un 2002.gada beigās. Jaunos elementus, kas ir spēkā no 2003.gada 1.janvāra, sauc par jauno Kopējās zivsaimniecības politiku.
ES Kopējās zivsaimniecības politika veidota, ievērojot trīs dažādu zivsaimniecības aspektu - bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā - savstarpējā līdzsvara nodrošināšanu.
ES Kopējā zivsaimniecības politika balstās uz šādiem pamatprincipiem:
> zivju resursu izmantošana, uzraudzība un kontrole ES dalībvalstu ūdeņos;
> struktūrpolitika, kas paredz atbalstu strukturālajiem pasākumiem zvejas,
zivju apstrādes un mārketinga, akvakultūras sektoros, zivsaimniecības
vajadzībām nepieciešamā ostu aprīkojuma attīstībai un citiem ar nozares
darbību saistītiem pasākumiem;
> kopējā zivju tirgus organizēšana, nosakot zivju svaiguma un izmēru
kategorijas, kā arī vadošās un references cenas, muitas tarifu kvotas,
tirgus intervences pasākumus;
> starptautiskā sadarbība, kas paredz slēgt līgumus un vienošanās ziv-
saimniecības jomās un piedalīties reģionālajās un starptautiskajās
zivsaimniecības organizācijās.
Kopējās zivsaimniecības politikas reforma 2002. gadā
2002. gada aprīlī Eiropas Komisija paziņoja, ka uzsāks pilnīgu Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, ņemot vērā zivju krājumu samazināšanos un lejupslīdi zivsaimniecības nozarē. Lai gan Eiropas Parlaments piekrita Komisijas viedoklim, ka jāsekmē zivsaimniecības nozares ilgtspēja, tas izteica bažas par reformas ietekmi uz nodarbinātību un piekrastes iedzīvotājiem. Parlaments apšaubīja izmantoto zinātnisko datu ticamību, un uzsāka veiksmīgu kampaņu, lai mazinātu reformas negatīvos aspektus. …
