Upju ieleju civilizācijas
Senās Ēģiptes civilizācija sākas ap 3150. g. p.m.ē. Tā atradās pie Nīlas upes ziemeļaustrumu Āfrikā. Šajā vietā ir labi pieejami liela daļa dabas doto resursu. Kā jau zināms, Āfrika ir labi pazīstama ar mūžīgo sausumu un tuksnešiem, bet laiki mainās un šie sausumi izveidojās nedaudz pēc šīs civilizācijas apmešanās, protams, netālu ir sastopams ūdens - Sarkanā jūra, Vidusjūra, Nīlas upe. Varētu pat teikt, ka šajos piekrastes rajonos ūdens ir pietiekami daudz, lai cilvēks varētu tur izdzīvot. Vairākkārt ir pierādīts, ka visa dzīvība ir radusies tieši no ūdens un, ka dzīvība nemaz nevarētu pastāvēt bez tā. Bet nezināmu iemeslu dēļ plūdu sezonu var precīzi noteikt, tā sākas rudenī un beidzas pavasarī, tas noteikti daudziem sagādā grūtības, jo nepieciešams doties ikdienas darīšanās. Bet pavisam noteikti tas nesagādā problēmas tirgotājiem, kuri, veicot savas profesijas pienākumus, dodas tirgoties uz ostu pilsētām, lai savus piedāvātos labumus samainītu pret kādiem izejmateriāliem vai vienkārši noderīgām lietām. Taču šie ūdens pārplūdumi nodara lielu kaitējumu laukstrādniekiem, kuru pļavas pārplūst, tādejādi stipri bojājot zemes veidolu, pimēram, ja tiek pāragri iesēta labība vai kādi citi augi, tos var viegli aizskalot un būtu nepieciešams visu sēšanas procesu atkārtot. Nedaudz pat jocīgi liekas, ja zeme tiek regulāri aplieta ar ūdeni, tad tā paliek auglīga un tādejādi iestādot auglīgā zemē augu, tas izaug daudz ātrāk un pašsaprotami tas arī ir daudz spēcīgāks un skaistāks.
Antīkās pasaules kultūra (seno grieķu un seno romiešu sabiedrība) – 1. g. t. p.m.ē.-5. gs.
Laika posmā no 8.-4.gs. p.m.ē. sengrieķu sabiedrība baudīja strauju uzplaukumu, jo mazo pilsētvalstiņu skaits sasniedza pirms tam nebijušus apmērus, precīzāk ap 200 mazu pilsētvalstiņu. No tām būtiski ar savu virskundzību un bravūrību izcēlāš Sparta un Atēnas. Pirmo reizi cilvēces vēsturē tika rīkotas tautas sapulces, kurās varēja izlemt un balsot par kādām likuma izmaiņām, ko vēlējās ieviest valdnieks vai diktarors. Krētas salai bija sava pilsētvalsts , kuras centrā ir Knosas pils (3. Attēls).
Pieminot varu pār citiem, nevajadzētu aizmirst par sporta vēsturi, kas radusies tieši grieķu un romiešu sacensības kāres iespaidā. No sākuma notikušas sacensības starp pilsētvalstīm, lai noskaidrotu, kurā zemē dzīvo visgudrākie un spēcīgākie vīri. Tieši tad, kad paši to vismazāk gaidīja, kāds vecāko padomes loceklis ierosinājis ideju par sporta spēlēm,kuras būtu veltītas dievam Zevam,un norisinājās tempļu ciematā Olimpijā(4. Attēls), protams neatpalika mākslas mīļotāji un paralēli Olimpiskajām spēlēm, tie sarīkja mākslas dievam Apollonam veltītās pītiskās spēles, kurās sacentās dzejnieki, šīs spēles norisinājās Delfos. Skulptori, veidojot cilvēku tēlus centās tos veidot pēc iespējas harmoniskākus un skaistākus, tāds ir bijis viņu uztverē ideāls cilvēks(5. Attēls).
Varu tikai piebilst, ka tajos laikos cilvēki bija pilni ar izdomu, jo, manuprāt, tie centās atklāt pasaules noslēpumus. Ir dzirdēti daudzi stāsti un lasītas grāmatas par to, ka ļaudis uzskatīja ka zeme ir vai nu plakana, vai arī atrodas visuma centrā. Protams, mūsdienās mēs par to varam uzjautrināties, jo pat sākumskolā visiem skolēniem būtu jāzina, ka zeme ir apaļa un daudzi varētu nosaukt vismaz pāris planētas saules sistēmā. Bet tomēr, toreiz tas likās kas jauns un nedzirdēts. Varbūt pēc piecdesmit gadiem cilvēki brīnīsies par to, kapēc portatīvaie datori bijuši tik lēni, jo tad tiem nevarēja ievietot vairāk par astoņdesmit četru kodolu procesoru. Tā rodas lietu un uzskatu pārmaiņas, kuras var izskaidrot tikai pēc vairākiem gadiem, varbūt pat gadsimtiem.
