Saskaņā ar civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus. Tomēr tas, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, vēl nenozīmē to, ka īpašums nevarētu būt arī aprobežots gan kā konkrētu personu, citu īpašnieku, gan arī valsts vai sabiedrības interesēs. Aprobežojumi, kas attiecas uz īpašumu visā tā apjomā, paredz arī kopīpašumu.
Civillikuma definīcija „aprobežojums, kas attiecās uz īpašumu visā tā apjomā” nozīmē, ka aprobežojums attiecas uz visiem īpašuma elementiem – valdījumu, lietojumu, rīcību, tiesību gūt ienākumus, tiesību atprasīt īpašumu no katras trešās personas u.tml.1
„Kopīpašums nav konstruējams kā īpašuma, bet gan kā... kopīpašnieka (jeb līdzīpašnieka) varas aprobežojums”.…