Korupcijas definēšana.
Bez aplinkiem korupciju pirmkārt var definēt kā “Varas izmantošanu privātajām vajadzībām”. Šī vara nevar būt “sabiedriskā vara”. Vajadzības varbūt kā nauda, tā arī protekcija(aizbildniecība, aizstāvība), īpaša izturēšanās, lobēšana, paaugstināšana amatā vai labvēlība pret sievietēm vai vīriešiem.
Korupcijas var izskaidrot arī ar leksikas palīdzību. 1970.gadā izdotajā “Brockhaus” enciklopēdijā korupcijas skaidrojumam ir veltīta šāda rindkopa:
“Korupcija (lat. val. corrumpere – uzpirkt, bojāt) … kopš 17.gs. apzīmē kā tikumības zaudēšanu, pērkamību un bieži vien arī valsts ierēdņu izmantošanu. Korupciju bieži saprot kā nepietiekamas saimnieciskās sagādes sekas, dažreiz arī kā birokrātijas politizēšanu. – piekukuļojams, bojāt, slikti.”
Šai pašā enciklopēdijā, kas izdota 20 gadus vēlāk, šī jēdziena skaidrojumam ir veltīts 14 reižu vairāk vietas:
“Vispārējā valodas praksē korupciju definē kā morāliski nosodāmu uzvedību un darījumus, ar to saprot, vispārēji atzītas sabiedriskās normas vai morāliskos principus, kurus vairs neņem vērā un kas pēc izplatības un tolerances pieder sabiedriskajai dzīvei, un kas var izraisīt sabiedrības pagrimumu. … Politikas zinātnē ar korupciju saprot kā no normām atšķirību uzvedības veidu, ko šauri saista ar sabiedrības personiskā ieguvuma motīvu. Ekonomiskajos pētījumos izmanto konkrētāku definīciju: korupcija ir viens no ekonomikas dalībnieku izdevīgākajiem maiņas veidiem (pakalpojums par pakalpojumu; materiāls vai nemateriāls pakalpojums), slepens un brīv prātīgs darījums, kas ir pretējs noteiktajām normām (likumiem vai vispārēji attiecīgas noteiktām grupām vai uzvedības normām) un pie mazākā dalībnieku varas vai uzticības stāvokļa, respektīvi viņi ļaunprātīgi izmanto viņiem piešķirtās tiesības sabiedriskajā un privātajā sfērā. … Korumpēta darījuma cena pie tam ir atkarīga no darījuma riska pakāpes. Korupcija pastāv vienmēr un arī starp visām valsts un valdības formām. Kaut gan korupcija apraksta morāliski nosodāmu uzvedību, kas sankcionē arī tā funkcionalitāti, piemēram, sajūtās, ka izmantojot korupciju ‘novecojušai’ politiskajai sistēmai var piemērot jaunu sabiedrisko stāvokli.”…
