SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Latvijā attieksme pret korupciju ir pielaidīgāka, korupcija ir realitāte, kas arī ir iemesls, kādēļ Latvijas rezultāti ir neiepriecinoši. Valsts vara ir saaugusi ar korupciju, ko pierāda arī fakts, ka veseli 32% no anketas respondentiem ir personīgi saskārušies ar korupciju;
2. KUI veidojas no dažādām kvalitatīvām aptaujām un pētījumiem, kurus veic starptautiskas pētniecības, informācijas vai politikas analīzes organizācijas;
3. Tiek uzskatīts, ka KUI ir neprecīzs tādēļ, ka par korupciju tiek uzskatīta ne tikai notikusī, bet arī iedomāti iespējamā rīcība un aptauju dati parāda, ka iespējams tā ir patiesība, jo cilvēki, kuri personīgi ar korupciju nav saskārušies Latvijā vērtē to kā ļoti augstu, tomēr tam par pamatojumu ir draugu un radu pieredze;
4. Arī tiek uzskatīts, ka sabiedrība īsti nepārzina termina “korupcija” nozīmi, tomēr aptauju dati pierādīja pretējo, lai gan bija arī pāris respondenti, kuri pie šīm darbām pieskaitīja arī ziedu, šokolādes došanu ārstam un lobismu;
5. No 1995. gada līdz 2016. gadam valstu skaits, kuras vēlas noteikt savu KUI ir pieaudzis no 41 līdz 168;
6. Latvijā KUI vērtība ir pakāpeniski uzlabojusies un visvairāk tie uzlabojās pēc KNAB izveides;
7. Kopumā situācija Latvijā uzlabojas, tomēr sabiedrībai vēl nav pietiekami daudz pierādījumu, ka negodprātīga rīcība tiek atbilstoši sodīta, tādēļ vērtējums ir skeptisks;
8. No Baltijas valstīm vislabākos rezultātus KUI uzrāda Igaunija, vissliktākos Latvija.
…
