Mēs dzīvojam pasaulē, kura ir dīvainību un fantastikas pilna. Visapkārt šajā pasaulē mīt dzīvība- gan gaisā, gan tuksnesī, gan ūdenī, gan arī uz zemes. Visapkārt lido putni, ūdenī mīt zivis, mežos- dzīvnieki, pa ielām staigā cilvēki. Tikai vēl joprojām nav īstas skaidrības kā tas viss radies, kā radušies pirmie dzīvnieki, kā radusies mūsu planēta, un galvenokārt kā vispār ir radies cilvēks. Pasaulē pastāv vairākas teorijas par cilvēces rašanos. Taču galvenās teorijas ir trīs: Darvinisma- evolūcijas teorija, Bībeliskā teorija, un uz 21. gadsimta sliekšņa radusies arī kosmosa teorija.
Daudzi no mums nemaz nedomā par šo jautājumu, un viņus tas nemaz neinteresē. Bet domas par to, kā radies cilvēks ietekmē arī viņu turpmāko dzīvi. Piem., tie kas tic Bībeliskajai teorijai, tic Dievam un daļu savas dzīves velta viņam- iet uz baznīcu, skaita lūgšanas utml.
Cilvēces attīstības vēsture vēl joprojām nav noskaidrota. Tā ir mulsinoša, neatbilstību, mīklu un interesantu faktu pārpilna. Zinātnieki cenšas uzzināt jaunus faktus katru dienu, lai atklātu kaut ko jaunu par planētas Zeme rašanos, kas tāds notika, ka beidzot šeit varēja attīstīties dzīvība. Vēl pagājušā gadsimtā daudziem, un it īpaši baznīcas piekritējiem, bija neizprotama Darvinisma teorija, kura dažos izraisīja izbrīnu un sašutumu. Tik viegli saprotamā un visiem pieņemamā teorija, ka pasauli radījis Dievs, tika uzskatīta par vienīgo patiesību, kuru sludināja baznīcās. Tomēr nesenā pagātnē ir radusies vēl viena teorija- kosmosa teorija, kura ir viena no grūtāk pierādāmajām, bet tomēr ļoti reāla un tai ir daudz piekritēju. Dažādiem zinātniekiem ir dažādi uzskati par dzīvības rašanos no Visuma vai Marsa. Galvenokārt pēc kosmosa teorijas dzīvība uz Zemes ir radusies:
1.pirms četriem miljardiem gadu, kad Zemi bombardēja asteroīdi un komētas, dzīvībai vajadzēja parādīties bombardēšanas kulminācijā
2.saduroties milzu asteroīdam ar Marsu un izveidojoties sprādzienam, sašķīstot miljards tonnu iežiem, no kuriem daži nokrita uz Zemes
3.no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tuvākās kaimiņplanētas Marsa
4.uz Zemes nolaižoties citplanētiešiem
Šajā referātā izpētīsim to, vai tik tiešām ir iespējams, tas, ka mūsu senči ir marsieši, un vai ir iespējams tas, ka cilvēka rašanās ir saistīta ar Kosmosu. Arī to, kā izveidojās pirmie mikroorganismi un baktērijas, kā tie varēja atceļot uz planētu Zeme.
Pirms četriem miljardiem gadu Zemi bombardēja asteroīdi un komētas. Kosmisko ķermeņu kustības intensitāte tolaik bija miljons reižu lielāka. Skaidrs, ka dzīvība radās nevis siltumnīcas apstākļos, bet gan spēcīgu sadursmju laikā. Ar grūtībām var iedomāties, ka dzīvība varētu rasties tad, kad globālo sadursmju dēļ sāka iztvaikot okeāni.
Ja dzīvība ir nākusi no kosmosa, tad no kurienes īsti? Daži zinātnieki domā, ka no starpzvaigžņu putekļiem, citi uzskata, ka no tuvākās kaimiņplanētas Marsa. Pirms divdesmit gadiem stāsts par ceļojošiem Marsa mikrobiem tiktu apsmiets, taču ne tagad.
Katru gadu Antarktīdas ledājos atrod līdz tūkstotim meteorītu. Lielākā daļa tiek nosūtīta uz Hjūstonas Kosmiskā centra Meteorītu bāzi. Kāds 1984. gadā atrasts meteorīts bija īpašs - tas bija Marsa gabals. Zinātnieki no NASA tajā atrada kaut ko tādu, kam bija grūti noticēt,- dzīvības pazīmes. Tas pilnīgi izsita no līdzsvara. Ja tajā bijusi dzīvības forma, tas liecinātu, ka mūsu Saules sistēmā ir bijusi vēl viena apdzīvota planēta, - saka Everets Gibsons (Dr. Everett Gibson, NASA Johnson Space Center).Zinātnieki ir pilnīgi pārliecināti, ka slavenais akmens cēlies no Marsa. Tas apstiprinājies, salīdzinot grunts izpētes materiālus, kurus savāca Viking. Līdz šim ir atrasti 13 Marsa izcelsmes meteorīti.
Ja nebūtu šo akmeņu, daudzi apgalvotu, ka tas nav iespējams. Taču te nu tie ir un liek mums aizdomāties, kādā veidā šeit nokļuvuši. Iespējams, ka asteroīdam vai komētai līdzīgs objekts ietriecās Marsā. Lielākā daļa atlūzušo šķembu iztvaikoja.…
