SECINĀJUMI
Kratīšana un izņemšana ir patstāvīgas izmeklēšanas darbības, un minētajās izmeklēšanas darbībās līdzība ir saskatāma šo izmeklēšanas darbību sasniedzamajos mērķos, proti, abām šīm darbībām mērķis ir iegūt kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus, kuriem būtu pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā. Šīs izmeklēšanas darbības atšķiras ar to, ka veicot kratīšanu, ir jābūt pietiekamam pamatam uzskatīt, ka meklējamais objekts varētu atrasties konkrētā vietā vai pie konkrētas personas, savukārt veicot izņemšanu, procesa virzītājam jau ir konkrētas ziņas par meklējamo objektu, proti, ir skaidri zināma tā atrašanās vieta. Izņemšana no kratīšanas atšķiras arī ar to, ka meklējamo objektu loks ir plašāks kratīšanā nekā izņemšanā.
Kratīšanas pamats ir ar kriminālprocesa materiāliem apstiprināts pieņēmums, ka meklējamie objekti var atrasties noteiktā vieta vai pie konkrētas personas, un juridisku un tiesisku šo pamatu padara rakstveida lēmums, ko var izdot izmeklēšanas tiesnesis, vai neatliekamo gadījumus izmeklētājs ar prokurora piekrišanu. Gan procesa virzītājam, gan izmeklēšanas tiesnesim ir jāspēj sniegt atbilstošs un pietiekams pamatojums kratīšanas nepieciešamībai, lai ievērotu cilvēktiesības.
Lai veiktu kratīšanu vispārējā kārtībā ir nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums. Izvērtējot iesniegto ierosinājumu, izmeklēšanas tiesnesis vai nu apmierina to vai noraida, un, lai ierosinājums tiktu apmierināts ir nepieciešams, lai tas būtu atbilstoši noformēts un tajā būtu ietverti kriminālprocesā noskaidrotie fakti un apstākļi, pamatojums kratīšanas nepieciešamībai un precīzs meklējamo objektu saraksts.
…
