Sāksim ar to, ka visām precēm lielā apjomā jābūt uzglabātām speciālā vietā. šo vietu sauc par noliktavu. Jau senos laikos tika veidotas vietas glabāšanai. Tas varēja būt vienkāršs jumts, kas jau pasargāja produkciju no lietus un tiešiem saules stariem – viss saglabājās ilgāk. Bet daba ir kaprīza un cilvēks arī. Noliktavas, kas pasargāja no lietus, saules un vēja ātri sabruka un cilvēki sāka apzagt vienkāršās glabātuves. Cilvēki sāka nopietni domāt par glabātuves būvi. Tika celtas izturīgākas, augstākas un lielākas glabātuves sargāja cilvēki. Protams, viss bija atkarīgs no tā, ko glabāja.
Ar robežu ieviešanu un transporta pārvadājumu attīstību, kad tiek ražotas jaudīgas automašīnas, kuras var pārvadāt vairākas tonnas smagu kravu, kļuva nepieciešams izveidot muitas noliktavas. šādas noliktavas var izmantot kā pagaidu tranzīta vietas, kā arī vietas pastāvīgai kravas uzkrāšanai un kravas sadali. Nu protams, ir jābūt speciāliem muitas atvieglojumiem lai būtu izdevīgi preci ievest un izvest.
Noliktava – visām precēm, piem., latviešu izcelsmes, jābūt nomaksātam PVN.
Muitas noliktava – ne Latvijā ražotai precei, ne ārzemju precei nodokļi netiek maksāti, taču noliktavas īpašniekam jāmaksā valsts noliktavas nodevas. Protams, var tikt, ka muitas noliktavā var glabāt visu, ja jums ir nauda, lai samaksātu nodevas par vienu vai otru preci. Pie., firma “Solo L”, kuras īpašumā ir muitas noliktava, nedrīkst uzglabāt cigaretes un alkoholiskos dzērienus, jo firmai nav vajadzīgās atļaujas.
Ar transporta pārvadājumu attīstību Latvijā, kļuva nepieciešams izveidot muitas noliktavas. Tā kā Latvija atrodas Baltijas jūras krastos(ostas pilsētas Liepāja, Rīga, Ventspils) un tā atzīta par tranzīta valsti, valsts lielu uzmanību velta transporta pārvadājumiem.…
