Nobeigums.
Vispārējā globalizācijas procesā, studijas ārzemēs ir lieliska iespēja turpinājumā veidot veiksmīgu karjeru ne tikai ārpus Latvijas robežām, bet arī atgriežoties dzimtenē, tādēļ iegūstamo programmu kredīpunkti ir tik svarīgi. Tie palīdz orientēties iegūtajās zināšanās gan pasniedzējiem, gan darba devējiem. Diemžēl iegūstamā izglītība ārzemēs tiek uzskatīta par prestižāku, nekā Latvijā iegūstamā, tomēr es neuzskatu, ka tā obligāti ir kvalitatīvāka vai labāka. Piemēram, dažās sfērās – tiesu lietas, grāmatvedība, pasniedzējs u.c., ir pietiekami specifiskas katrā valstī un tās labāk mācīties Latvijā, ja turpmākie dzīves plāni ir saistīti ar darbu Latvijā. Protams, jo plašākas ir iegūtās zināšanas, jo lielāka ir cilvēka kompetence noteiktā sfērā, tomēr, jāņem vērā, ka liela daļa izmantojamās literatūras universitātes apmācību programmās ir svešvalodās, varam secināt, ka students tāpat saņem visu nepieciešamo informāciju uzcītīgi mācoties. Neapšaubāmi apmācības process no studenta prasa koncentrēšanos un pašdisciplīnu, jo mācības parasti tiek savienotas ar darbu un ne vienmēr ir pietiekami daudz laika kvalitatīvam mācību procesam. kā jau iepriekš tika minēts vienlaicīgs darba un mācību savienojums ir nepietiekams uzturlīdzekļu daudzums. Tomēr, ir arī pozitīvā puse, ja cilvēks mācoties strādā savas nākamās specialitāes nozarē, viņš iegūst nepieciešamās praktiskās iemaņas, kuras bieži vien pat palīdz mācību procesā. Vēl viena aktuāla problēma ir pārmērīga universitāšu reglamentācija, kas traucē modernizāciju un efektivitāti, jo ja izmaiņas vienmēr tiek noteiktas ar likumu, tad reformas ir vienveidīgas un nenozīmīgas, tas ietekmē universitāšu spēju ātri reaģēt uz pārmaiņām. Ikvienam cilvēkam ir plašas izvēles iespējas, kur un kā turpināt savu izglītību, tomēr, gan ārzemēs, gan Latvijā bakalaura vai maģistra diplomu var iegūt tikai cītīgi un centīgi mācoties.
…
