Nauda veic savas funkcijas, kuru veikšanas laikā vienām fiziskajām vai juridiskajām personām rodas brīvi naudas līdzekļi, bet citām rodas vajadzība pēc naudas līdzekļiem. Šo vajadzību pēc līdzekļiem apmierina finansu tirgus. Finansu tirgū notiek arī apmaiņa ar finansu aktīviem.
Finansu aktīvs ir īpašums, kurš dod likumīgas tiesības nākotnē saņemt labumus (piemēram, noteiktas naudas summas) un kuram ir sava tirgus vērtība.
Finansu tirgus ietvaros notiek finansu resursu pieprasījuma un piedāvajuma sabalansēšana to pirkšanas un pārdošanas pocesā.
Atkarībā no termiņa finansu tirgus iedala ilgtermiņa kapitāla un īstermiņa naudas līdzekļu tirgos. Ar kapitāla tirgu saprot to ilgtermiņa vērtspapīru un paradzīmju tirdzniecību, kuru termiņš ir ilgāks par gadu, bet ar naudas līdzekļu tirgu – īstermiņa saistību ( līdz vienam gadam ) tirdzniecību.
Finansu tirgus sastāv no trīs savastarpēji saistītirm tirgiem:
1. skaidraās naudas apgrozības tirgus un īstermiņa maksāšanas līdzekļu tirgus (vekseļi,čeki, un citi ), to sauc arī vienkārši par naudas tirgu;
2. aizdevuma kapitāla tirgus, kas ir vidējā un ilgtermiņa bankas kredītu tirgus jeb kapitāla tirgus;
3. vērtspapīru tirgus ar tā specifisko preci – vērtspapīriem.