Ievads
Vēl salīdzinoši nesen lielākā daļa cilvēku kreilību uzskatīja par kaut ko anormālu, nepieņemamu un obligāti pārlabojamu. Attīstoties zinātnei un noskaidrojot, ka tā nav nekāda briesmīga slimība, tikai neliela fizioloģiska atšķirība, cilvēki uz to sāka raudzīties savādāk, mierīgāk un pieņemt to kā pilnīgi normālu parādību. Tiesa tas vairāk ir attiecināms uz jaunāku gadu gājumu cilvēkiem, jo daža laba omīte joprojām mēģinās pārliecināt savus bērnus, ka sišana mazbērnam pa pirkstiem ar lineālu vai kāda cita sadistiska metode ir jāpielieto, jo neviens normāls cilvēks neraksta ar kreiso roku.
Pats interesantākais ir tas, ka cilvēki nemaz nezina, vai viņos neslēpjas kaut neliela daļiņa kreiļa, jo to iespaido ļoti daudzi faktori.
Kas tad īsti ir kreilība? Kāpēc tāda ir? Kā tā izpaužas un kādas sekas var būt kreiļu „pāraudzināšanai”? Nelielu ieskatu tajā visā es veicu šinī darbā.