Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:863985
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.01.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 15 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Vispārīgas ziņas    3
2.  Ģeogrāfiskais stāvoklis    4
3.  Vēsture    6
3.1.  Krievijas – Ziemeļu karš    6
3.2.  Krievijas impērija 18. – 19.gs.    6
3.3.  Krievijas – Irānas kari    6
3.4.  Krievijas revolūcija    7
3.5.  Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)    7
3.6.  Lielais Tēvijas karš    7
3.7.  Aukstais karš    7
3.8.  Mūsdienu Krievija    7
4.  Iedzīvotāji    8
4.1.  Iedzīvotāju skaits, blīvums    8
4.2.  Tautas, reliģijas    8
4.3.  Cilvēku nodarbošanās, tradīcijas    9
5.  Pilsētas    10
6.  Saimniecība, eksports, imports    11
7.  Ievērojamas vietas un cilvēki    13
  Literatūras saraksts    15
  Anotācija    16
Extract

Krievijas rietumu daļā Austrumeiropas līdzenums ar vairākām augstienēm (Valdaja, Pievolgas augstiene un citas) un zemienēm (Pečoras, Piekaspijas zemiene); perifērijā kalni: Ziemeļu – Hibīni (1191 m) (3, 446) (kartoshēma pielikumā Nr. 1.).
Dienvidos – Lielais Kaukāzs (Elbrurss 5642 m, augstākā virsotne Krievija), Austrumurāli (Narodnajas kalns 1895 m), kas Austrumeiropas līdzenumu atdala no lēzenā un vidienē pārpurvotā Rietumsibīrijas līdzenuma. (3, 446).
Starp Jeņiseju un Ļeņu ir augsti paceltā un ieleju saposmotā Sibīrijas plakankalne (Putoranas plato ieleju augstums 1701 m), kas Austrumos pāriet Centrālajā Jakutijas zemiene, Ziemeļos Ziemeļsibīrijas zemienē. (3, 446) (kartoshēma pielikumā Nr. 1.)..
Sibīrija Dienvidos gar Krievijas robežu ir kalnāju josla – Altjas (Beluha 4506 m), Kuzņeckas Alatu, Sajāni, Piebaikāla un Aizbaikāla kalnu grēdas, Stanovoja kalniene. Sibīrijas Ziemeļaustrumu daļā un Tālajos Austrumos galvenokārt vidēji augsti kalni – Verhojanskas un Čerska grēdājs (Pobedas kalns 3147 m), Stanovojs, Kolimas, Čukču un Korjaku kalniene, Džugdžurs, Sihotealinas un plašas zemienes – Kolimas, Janas-Indigirkas zemiene. (3, 446)
Tektonika
Klusā okeāna piekrastē Kamčatkas pussalas kalni un Kuriļu salu vulkāni (160 vulkānu, no tiem ~ 40 dabīgi; Alaids 2339 m) līdz paleozoja sākumam bija izveidojies Austrumeiropas un Sibīrijas platforma, kā arī Aldanas vairogs tās dienvidaustrumu daļā. Starp platformām pastāvēja Urālu-Mongolijas-Ohotskas ģepsinklinālā josla, kas paleozoja beigās pārvētās kroku kalnu apgabalā. Hercīnajā krokojumā izveidojās Urāli, Sibīrijas platformas Dienvidu malā – Altajas kalni, bet Austrumu daļā sāka veidoties Sihotealina kalnzeme (3, 446).
Paleozoja beigās Austrumeiropas un Sibīrijas platforma saplūda ar kalniem un izveidojās vienots sauszemes masīvs, ko vēlējās ģeoloģijas ēras vietām sedz jūra. Mezozojā agrāk pacēlušas kalnu sistēmu tikai stipri noārdītas, kamēr kalnu pacelšanāsturpinājās (izveidojās Čerska un Verhojanskas grēdājs, Džugdžurs). Pa zemes garozas lūzuma līnijām izplūda magma. (3, 446).
Kainozojā radās Kaukāzas kalni, Kamčatkas pussalas un Kuriļu salu kalni. No jauna pacēlās daži agrāk stipri noārdīti kalni (Urāli) un līdzenumi. Altīvas Zemes garozas kustības, kas izraisa zemestrīces, izpaužas Austrumu kalnājos, TāloAustrumu (Kuriļu un Komandoru) salās, Ohotskas un Beringa jūras gultnē un piekrastē. Kamčatkā un Kuriļu salās ir darbīgi vulkāni. Augstākais darbīgais vulkāns – Kļuču spoka (4750m) (3, 446).…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register