Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm

Krievijai pašlaik sarežģīto, reizēm pat pretrunīgo attiecību sistēmā ar valstīm, kuras atrodas kādreizējās PSRS teritorijā, attiecības ar trim Baltijas valstīm ieņem īpašu vietu. Turklāt šo īpašo lomu nosaka vairāki faktori.
Noteikti vēlos atzīmēt, ka no 1990.-1992.g. nogalei Krievijas ārpolitika liecināja par patiesu vēlmi nostāties uz demokrātiskas valsts pamatiem. Krievijas progresīvā daļa noteikti bija Baltijas valstu sabiedrotie. Tika slēgti savstarpēji līgumi, kas veicināja aizsardzības ķēdes veidošanos pret komunistiem.
Tomēr situācija Krievijas-Baltijas attiecībās visu laiku ir ļoti mainīga. Nepārtraukti notiek savstarpēja rīvēšanās par vairākiem jautājumiem, no kuriem pēdējā laikā visaktuālākais ir krievvalodīgo iedzīvotāju stāvoklis Latvijā un Igaunijā.
Jāatzīmē arī tas, ka pašlaik pašā Krievijā atsevišķi analītiķi atzīst ārpolitikā “jaunā reālisma” esamību, tomēr vecā domāšana joprojām ir spēcīgās pozīcijas.
Krievijai ar Baltijas valstīm pastāvēja domstarpības par Baltijas valstu vēlēšanos pēc iespējas ātrāk integrēties starptautiskās organizācijās - it īpaši NATO.
Lai gan kādu laiku Baltijas valstis jau nav PSRS sastāvā Krievijai joprojām saglabājas tieksmes noteikt kā rīkoties un ko darīt.
Krievijā joprojām ir saglabāta “vecā ģeopolitikas” nozīmīguma ideja, kaut tanī pat laikā Krievijas ārpolitika ir ieguvusi “jaunā reālisma” nosaukumu, ko atzīst arī atsevišķi Krievijas analītiķi.
Tiek atzīts, ka Eiropas Savienībai ir noteicošā loma starptautiskajās attiecībās – Krievijas Federācijas dialogā ar Eiropu, tomēr “vecā ģeopolitiskā” domāšana joprojām ir ļoti spēcīgās pozīcijās.
“Ģeopolitiskajās kategorijās kaltā ārpolitiskā domāšana Krievijā pastāv paralēli “jaunajam reālismam”.” [3, 96]…