Pēdējos gados Krievijas ekonomikas attīstība ir demonstrējusi diezgan augstus iekšzemes kopprodukta, investīciju un iedzīvotāju ienākumu augšanas tempus. Tomēr 1990. gadu līmenis (periods pirms PSRS sabrukšanas) joprojām nav sasniegts un, pēc ekspertu prognozēm, netiks sasniegts vēl gadiem ilgi. Ir vērts atzīmēt, ka negatīvo iespaidu uz Krievijas ekonomikas augšanu atstāja, gan PSRS sabrukšana, gan 1998. gada krīze un tām sekojoša rubļa devalvācija.
Pirms gada, 2008.gada pavasarī, kad pasauli vēl nebija skārusi finanšu krīže, Krievijas valdība izplatīja paziņojumu, ka Krievija, īstenojot saprātīgu ekonomisko politiku un nepieļaujot ieslīgšanu pašapmierinātībā, līdz 2020.gadam varētu kļūt par vienu no piecām pasaules lielākajām ekonomikām. Kremļa administrācijas vadītājs Sergejs Nariškins prognozēja, ka rublis varētu kļūt par pasaules rezervju valūtu, bet Maskava par pasaules finanšu galvaspilsētu. Šāds optimisms balstījās uz 2007.gada Krievijas IKP rādītājiem, kas togad sasniedza 1,7 triljonus dolāru (768,4 miljardus latu), salīdzinājumam - 1999.gadā Krievijas IKP bija tikai ap 200 miljardiem dolāru (90,4 miljardi latu), kas, tātad, bija divkārt samazinājies kopš PSRS laikiem.