KOPSAVILKUMS
Autorei pētot diskriminācijas jēdzienu, veicot Krimināllikuma 1491. panta juridisko analīzi un salīdzinot to ar Krimināllikuma 78.pantu, radās secinājumi un priekšlikumi.
Izpētot diskriminācijas vēsturisko attīstību, secināms, ka diskriminācija jau pastāvēja pirmatnējā sabiedrībā. Diskriminācija ar laiku ir attīstījusies un kļuvusi daudzveidīga, tā pastāv arī mūsdienās.
Šobrīd nepastāv vispārējas diskriminācija definīcija, tai ir dažādi definējumi. Autorei ir priekšlikums ieviest sekojošu diskriminācijas definīciju: diskriminācija ir tiesību ierobežošana vai atšķirīga attieksme no vispārējiem principiem un kārtības, atšķirīga, pazemojoša izturēšanās kādas pazīmes dēļ: dzimuma, rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās vai politiskās pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citu apstākļu dēļ.
Autore secināja, ka diskriminācija ir ne tikai tiesību ierobežošana, bet arī atšķirīga attieksme. Bet ne vienmēr, kad ir vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija. Diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota.
Autore secināja, ka diskriminācijas aizliegums aptver valsts un indivīda attiecības un ir piemērojamas arī atsevišķās privāttiesību jomās, piemēram, pieejā precēm un pakalpojumiem un darba attiecībās. Neviens, ne darba devējs – ne privātuzņēmējs, ne valsts – nedrīkst izturēties atšķirīgi pamatojoties uz kādu no diskriminācijas pamatiem.
Autore secināja, ka atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja tam ir pamatots un objektīvs attaisnojums, kā arī pastāv samērīgums starp sasniedzamo mērķi un izmantotajiem līdzekļiem.
Lai noskaidrotu, vai konkrētais gadījums uzskatāms par diskrimināciju, svarīgi noskaidrot diskriminācijas aizliegta pamata pastāvēšanu. Ja persona uzskata, ka pret viņu ir notikusi diskriminācija, ir jākonstatē viens no diskriminācijas pamatiem, kas ļauj secināt, ka pret personu vērsta atšķirīga attieksme vai tiesību ierobežošana, kuras dēļ ir notikusi diskriminācija.
Autore secina, ka Krimināllikuma 149.1 panta tiešais objekts vienmēr būs vienlīdzības interese, jo pārkāpjot diskriminācijas aizliegumu, tiek izdarīta tiesību ierobežota, atšķirīga attieksme.
…