Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi

Latvijas krimināltiesību attīstība XX gs. bija sarežģīta. Krimināltiesības sekmīgi attīstījās laikā starp diviem pasaules kariem, turpmākie piecdesmit gadi valdīja padomju krimināltiesības. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākās jauns darba posms krimināltiesībās. 1990.gada beigās tika nolemts izstrādāt jaunu Latvijas Krimināllikumu.
“Krimināllikuma projekta koncepcija paredzēja divus virzienus kriminālās likumdošanas turpmākajā attīstībā: 1) izstrādāt jaunu valsts krimināllikuma projektu, paredzot šim darbam, kā arī projekta apspriešanai un izvērtēšanai ilgāku laiku periodu; 2) izdarīt grozījumus spēkā esošajā kriminālkodeksā, tos iestrādājot arī jaunā krimināllikuma projektā”.1
Līdz Krimināllikuma pieņemšanai Latvijā darbojās 1961.gada Latvijas PSR Kriminālkodekss, kuru 1992.gadā pārdēvēja par Latvijas Kriminālkodeksu. Jaunu normu izstrādāšana bija saistīta ar to depolitizāciju, humanizāciju un dekriminalizāciju. Jaunā likuma normas bija jāsaskaņo ar Eiropas krimināltiesību zinātnes atziņām un tajā paša laikā likumam bija jābūt tādam, kuru varētu piemērot Latvijas juristi, kas ieguva teorētiskas zināšanas padomju augstskolās. Kriminālkodeksā bija paredzēts plaši izmantot gan pozitīvi starptautisko pieredzi, gan Latvijas 1933.g.Sodu likuma normas.…