Šī joma vistiešākajā veidā saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas procesu.
Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas jēdziena izmantošana juridiskajā teorijā un praksē raksturīga visām valstīm, tomēr tajā ietvertā jēga dažādās valstīs ir atšķirīga. Līdz ar to arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļu noskaidrošana formulēta atšķirīgi. Tas izpaužas arī atšķirīgas terminoloģijas lietošanā. Tā, piemēram, angļu – amerikāņu valstīs terminu “kriminālistika” apzīmē ar terminiem crime investigation un forensic science, Francijā - police technigue (policijas tehnika), Itālijā – police scentifigue (zinātniskā policija) un tml. Līdz 20.gadsimta 40.gadiem arī Latvijā zinātniskajā un speciālajā literatūrā terminu “kriminālistika” nelietoja; tajā laikā tika lietots termins “krimināltehniskā izmeklēšana”.
Ņemot vērā kriminālistisko zināšanu veidošanās vēsturiskās tendences, varētu formulēt divus kriminālistikas kā zinātnes apakšnozares attīstības pamatvirzienus:
1)virziens, kurā tiktu apkopota un sistematizēta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas pieredze, izmantojot zinātniskas metodes un līdzekļus, ar mērķi izstrādāt efektīvākus līdzekļus un paņēmienus mūsdienu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai, t.i., tikai utilitāras (praktiski izmantojamas) attieksmes pret zinātniskām zināšanām virziens. Šajā kriminālistikas attīstības virzienā iespējama dažādu līdzekļu un paņēmienu izmantošanas, kā arī noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas tradīciju un tendenču izpausme kopumā.
2)virziens, kurā ar mērķi aprakstīt un izskaidrot ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu saistīto īstenības sfēru, tiktu veikts mērķtiecīgs darbs kriminālistikas teorijas veidošanā. Šis kriminālistikas attīstības virziens virzīts uz zināšanu pilnveidošanu krimināltiesību piemērošanas jomā.…