Mana kursa darba tēmas nosaukums ir “Krimināllietas ierosināšana”. Es izvēlējos šo tēmu, jo tā ir plaša un pielietojama praksē. No studiju kursa “Kriminālprocesa tiesības” man jau ir zināms, ka kriminālprocess ir veidots kā noteikta un stingri reglamentēta sistēma, kura sastāv no sešām pamatstadijām, kā arī katrai no šīm stadijām ir noteikti specifiski uzdevumi, robežas, termiņi, subjekti un dalībnieki. Bez šaubām krimināllietas ierosināšana ir ne tikai pirmā(sākotnējā), bet arī noteicošā stadija, kas nosaka – būt vai nebūt pārējām stadijām.
Kā arī ir jāatceras par to, ka cilvēka, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, saistība ar tiesībsargājošajām iestādēm parādās no tā brīža, kad ir atklāts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas fakts. Savukārt, izziņas izdarītāja, procesa virzītāja saistība ar šo notikumu sākās līdz ar krimināllietas ierosināšanu un tās pieņemšanu savā lietvedībā. Tā kā tas ir pats pirmais posms kriminālprocesuālajās attiecībās, ļoti svarīgi to sākt pareizi un likumiem atbilstoši. Sākt tā, lai netiktu pārkāptas nevienas personas tiesības, kuras tai nodrošina valsts.
Darba ietvaros es mēģināšu izvēlēto tēmu izklāstīt kodolīgi, saprotami un objektīvi, tāpēc izmantošu dažādu autoru darbus, kuri skar manu tēmu.
Darbā apskatīšu to, kā, uz kāda pamata jāierosina krimināllieta, kas drīkst ierosināt krimināllietu, kā arī to, kādi ir krimināllietas ierosināšanas termiņi, iemesli un pamati - respektīvi, svarīgāko, kas attiecas uz krimināllietas ierosināšanu.
Darba mērķis: izpētīt literatūru, kas atspoguļo manu skarto jautājumu, apzināt un sistematizēt iegūto informāciju, palīdzēt man iegūst zināšanas par krimināllietas ierosināšanas mehānismu, kuras man būs noderīgas darbā.
Kriminālprocesa kodeksa 2.pants nosaka visa kriminālprocesa pamatuzdevumus: "Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.”
Savukārt Kriminālprocesa kodeksa 3.pants reglamentē procesa virzītāju (tiesai, prokuroram un izziņas iestādei) pienākumu ierosināt krimināllietu un atklāt noziedzīgu nodarījumu "…savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgā nodarījuma notikumu un personas, kas vainīgas noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un lai tās sodītu.”
Krimināllietas ierosināšana ir kriminālprocesa pirmā stadija. Šaurākā tulkojumā krimināllietas ierosināšana ir procesuāls akts - lēmums ierosināt krimināllietu. Bez šī lēmuma nav iespējams risināt jautājumus par noziedzīgā nodarījuma atklāšanu, jo tas kalpo kā tiesiskais pamats noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanai un visām procesuālajām darbībām, kas tiek veiktas, lai atklātu noziedzīgo nodarījumu. „Tikai ierosinot lietu, procesa virzītājiem rodas tiesisks pamats sākt izmeklēšanu.”…
