Kriminālnoziegumu atainojuma masu informācijas līdzekļos tiesiskā regulēšana un juridiskās problēmas

Pats svarīgākais, manuprāt, ir saprast, kas ir kriminālnoziegums. Kā tiek teikts Krimināllikuma 6. panta 1.punktā, par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), par ko draud kriminālsods. Šis likums pauž, ka, vai cilvēks būtu noziegumu izdarījis ar nodomu, bez iepriekšēja nodoma, vai ar kādas personas palīdzību, viņš tik un tā ir izdarījis noziegumu.
Kriminālpārkāpumi tiek iedalīti: mazāk smagos noziegumos, smagos noziegumos un sevišķi smagos noziegumos (Krimināllikums 7.pants1.punkts). Kā arī tīši vai aiz neuzmanības izdarītos noziegumos, un sods, kas pienākas par kriminālpārkāpuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods (Krimināllikums 7.pants 2.punkts).
Savukārt, pēc Krimināllikuma 1.panta 1.punkta, pie atbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Kam seko šī paša panta otrais punkts, kas paredz, ka atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. No kā var secināt, ka nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu vai sodīt pašrocīgi, tikai tiesas spriedums apstiprina šī cilvēka vainu. Tātad līdz notiesāšanas brīdim cilvēks nav uzskatāms par vainīgu un publiskot šo personu apvainojošu informāciju masu saziņas līdzekļos nevar, jo tādejādi tiek izpausti personas sensitīvie dati, kā arī aizskarts gods un cieņa. Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām( Krimināllikums 157.pants 2.punkts).…