Šobrīd Latvijā spēkā ir 1961.gada Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss ar neskaitāmiem grozījumiem, kas pēc neatkarības atgūšanas pārdēvēts par Latvijas KPK. Pēdējos desmit gados KPK izdarīti būtiski grozījumi, kas radikāli mainījuši visu procesa struktūru un pamatprincipus. Neraugoties uz to, ka pašlaik KPK atbilsts visām jauno un moderno likumu prasībām, ar tā ievērošanu un izpildi vienalga ir saistītas daudzas problēmas. Tikai pieņemot jauno Kriminālprocesa likumu, kura projekts jau ir izstrādāts un izskatīts vairākos Saeimas lasījumus, būs iespējams minētās problēmas atrisināt, taču tas nenovērsīs noziedzība attīstību. Būtiska nozīme būs arī izmeklētāju, prokuroru, advokātu un tiesnešu apmācībām.
Jaunā likuma projekta galvenais mērķis padarīt kriminālprocesu ātru, ekonomisku un cilvēktiesisku. Šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešams veikt daudzas būtiskas izmaiņas ne tikai likumdošanā, bet arī visā tiesībsargājošā sistēmā.
Šajā darbā es piedāvāju apskatīt galvenās jaunā Kriminālprocesa likuma projekta atšķirības no pašlaik esošā Kriminālprocesa kodeksa, kā arī tā būtību un nozīmi sabiedrības dzīvē.
Kriminālprocesa likuma projekta būtība un nozīme
Šobrīd Latvijā spēkā ir 1961.gada Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss (turpmāk – KPK) ar neskaitāmiem grozījumiem, kas pēc neatkarības atgūšanas pārdēvēts par Latvijas KPK. Pēdējos desmit gados KPK izdarīti būtiski grozījumi, kas radikāli mainījuši visu procesa struktūru un pamatprincipus. Kopumā patreiz spēkā esošais likuma variants atbilst starptautisko standartu pamatprasībām, taču tajā pat laikā tam ir vairāki būtiski trūkumi:
1)daudzo grozījumu un savas padomiskās izcelsmes rezultātā tas nav organiski vienots;
2)process ir ļoti darbietilpīgs, tāpēc arī dārgs un ilgs;
3)slēptās izlūkošanas metodes (operatīvais darbs) ir nodalītas no procesuālās darbības, tāpēc dod nepietiekamu ieguldījumu pierādīšanas procesā;
4)no procesa izņemtas visas agrīnās izlemšanas metodes, kas ļautu piemērot kriminālsodam alternatīvus līdzekļus vainīgajām personām;
5)atsevišķas nostādnes ir deklaratīvas, jo ir neefektīvas, bez realizācijas mehānisma nav izmantotas strauji augošās tehniskās iespējas procesa veicināšanai.…