Valstī pastāvošais noziedzības līmenis ir ļoti augsts. Kaut gan statistikas dati rāda šī stāvokļa uzlabošanos, tas tomēr var būt maldinoši. Jo tautā saka, ka ir meli un ir statistika. Un ne velti šāds izteiciens ir radies, jo veicot vispārējo noziedzības līmeņa apskati, jāatceras, ka pastāv arī slēptā noziedzība, kas šajos datos nemaz neparādās.
Šie dati liecina tikai par to, ka Latvijā ir ļoti daudz problēmu, ar kurām būtu jātiek galā. Jo izziņas iestādes pēc savas būtības cīnās ar sekām, nevis novērš noziedzības cēloņus. Protams policija var veikt kādus preventīvus pasākumus, tomēr ar to vien ir par maz. Lai stabilizētos situācija valstī ir nepieciešams, lai uzlaboties iedzīvotāju dzīves apstākļi, lai celtos ekonomiskais stāvoklis valstī, lai tiktu noteiktas pilnīgas sociālās garantijas utt. Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt, tomēr galvenais protams ir stabila valsts iekārta, kas balstītos uz demokrātijas principiem.
Noziedzības līmeni vienā dienā nesamazināsi, jo tas ir ilgs un darbietilpīgs process, bet cīņai ar jau pastrādātiem noziedzīgiem nodarījumiem palīgā nāk kriminālprocesa tiesības. Tad arī rodas jautājums: kas ir kriminālprocesa tiesības?
Kriminālprocesa tiesības (lat. criminalis uz noziegumiem attiecīgs + processus virzīšanās uz priekšu) – kriminālprocesuālajās tiesībās noteikta darbību sistēma, ko veido izziņu iestādes, prokuratūru un tiesas institūcijas sakarā ar krimināllietas izmeklēšanu un iztiesāšanu.1
Savukārt ar kriminālprocesu saprot lingvistiskā nozīmē – crimen (noziegums) un processus (kustība, norise). Kriminālprocess ir likumā noteiktas izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas (tiesneša) darbība, lai noskaidrotu, brīdinātu, ātri un pilnīgi atklātu noziedzīgus nodarījumus, noskaidrotu vainīgos un nodrošinātu likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu (noziedzīgu nodarījumu), tiktu taisnīgi sodīta, bet neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts, kā arī līdz ar šo darbību izveidojušās tiesiskās attiecības starp iestādēm un personām, kas piedalās procesā. Tātad kā redzams kriminālprocess akcentē trīs pamatelementus:
Stingri likumā noteikta valsts iestāžu, to amatpersonu un procesa dalībnieku darbība, respektīvi, noteiktā kārtībā izveidota darbību sistēma;
Tiesiskās attiecības, kas izveidojas procesuālajā darbībā;
Obligāta un precīza darbības un uz tās pamata izveidojušos attiecību reglamentācija. 2
Kā redzams kriminālprocess pēc savas būtības ir darbība, ko realizē likumā noteiktās personas. Jāmin, ka šī darbība ir ļoti daudzpusīga un atbildīga, tāpēc, lai realizētu izvirzītos mērķus, šis process (darbība) ir sadalīts posmos, stadijās. Un tieši par šiem posmiem, stadijām arī būs mans referāts.…
