Saskaņotai saskarsmei ar cilvēkiem ir nepieciešams izstrādāt katram savus noteikumus, kad varam iejaukties citu cilvēku darbībā. Bieži vien šādu iejaukšanos atzīmē ar vārdu „kritika”. Pedagoģiskajā procesā liela nozīme ir vērtēšanai, tāpēc jautājums par kritisko piezīmju izlikšanu, sasniegumu vērtēšanu ir aktuāls izglītības maģistriem. Bez tam gala darba rakstīšanā neiztiks bez sev līdzīgi domājošo pedagogu slavēšanas un oponentu kritizēšanas. Kritika ir komplicēts process, jo aizkar cilvēka darbības, ideju pasauli, bieži vien viņu pašu kā personību. Kritika ir divpusējais zobens, diemžēl bieži tas kļūst par iemeslu konfliktiem un nesaskaņām. Tāpēc būtu svarīgi apgūt prasmi pareizi izteikt kritiku.
Katram no mums ir jāatzīst, ka neesam ideāli un cilvēki mums apkārt arī ir tālu no šī ideāla. Nav ideālas, tai skaitā, cilvēku domas, idejas, darbības; nav ideālas arī institūcijas un organizācijas. No tā izriet būtiska prasība būt pacietīgiem un saprotošiem.
Viena no Rietumu civilizācijas vērtībām ir brīvība. Sabiedrības noteikumu pieņemšana ir brīvprātīgs process. Sekošana tiem nozīmē izprast, ka līdz pastāvēšanai ir nepieciešami ierobežojumi un kontrole. Kā atzīst daudzi, brīvība nav visatļautība, un tāpēc sabiedrības institūcija ierobežo to. Viena no lietām, kuru nepieciešams ierobežot, ir kritikas izteikšana:
– Nekonstruktīva kritika ienes disharmoniju un nemieru, tomēr sabiedrība ir vērsta uz vienotību un sadarbības turpināšanu.…
