Krīzes laikā cilvēku pārņem dziļas skumjas un dvēseliskas sāpes, cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, viņam šķiet, ka dzīve sabrukusi. Ja krīze netiek pārvarēta, tā izraisa stresu, kas savukārt rada iekšējo sabrukumu, noved cilvēku līdz pilnīgam sabrukumam un spēku izsīkumam.[4.] Vai tā tiešām ir kad cilvēku piemeklē, centīšos noskaidrot šajā zinātniski pētnieciskajā darbā.
Katram reiz dzīvē pienāk krīze, krīzes situācija. Šādu situāciju ir ļoti daudz. Kā piemēru varu minēt, bērns sāk mācīties skolā, skolēns sāk strādāt, vīrietis aiziet pensijā. Ir arī sarežģītākas situācijas: nepilngadīgai meitenei piedzimst bērns, vīrs sit savu sievu, vecāki pastiprināti lieto alkoholu. Ja mēs paši nespējam tikt galā, ir jāmeklē profesionāļu palīdzība, jo psihologs palīdzēs atrast efektīvāko risinājumu. Var arī griezties krīzes un palīdzības centros.
Tā, kā uz pasaules neeksistē tādi cilvēki, kuriem ne reizi mūžā nav bijusi krīze, man radās liela interese noskaidrot, kā skolēni saprot - kas ir krīze? Vēlos noskaidrot vai Olaines 1. vidusskolas skolēni var nosaukt, kādi krīzes centri darbojas Latvijā.
Katru gadu daudzi cilvēki cieš no vardarbības.[9.]
Bieži vien pieaugušajiem trūkst zināšanu par to, kā noteikt vai bērns gadījumā necieš krīzi. Latvijā katru gadu cieš liels skaits bērnu, piemēram, 2006.gadā vardarbībā cieta 2304 bērni, bet tikai 1525 tika sniegta rehabilitācija krīzes centros. [9.]
Bēni ir ļoti viegli ievainojamas personas. Tas, kas pieaugušajiem ir pats par sevi saprotams, bērnam var šķist kā sāpīgs notikums.[10.]
Krīzes situācijas satuvina ģimenes locekļus, jo ir vieglāk pārvarēt cīnoties kopā, nevis vienam pašam. Bet Latvijā šādu situāciju ir maz, biežāk sastopami gadījumi, kad krīzes situācijās ģimenes sabrūk. Tas ir ļoti skumji, ka tā notiek.
Šo tēmu es izvēlējos, jo pašai reiz ir nācies pavadīt kādu laiku krīzes centrā. No darbinieku puses nāca pozitīva attieksme. Man ir prieks, ka Latvijā ir šādi centri, kas cīnās par bērnu tiesībām un palīdz nelaimē nonākušiem bērniem. …
