Izvēlējos rakstīt par krievu minoritāšu situāciju Latvijā 20.—30. gados, jo tajā laikā krievi bija skaitliski visvairāk Latvijā salīdzinot ar citām minoritātēm, kā arī tas bija laiks, kad nacionālajām minoritātēm drīkstēja un arī aktīvi piedalījās Latvijas attīstībā un veidošanā. Viens no iemesliem dominēja arī pašlaicīgā situācija attiecībā par nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu.
Referātu izvēlējos iedalīt piecās daļās, izņemot ievadu un nobeigumu, lai tas būtu saturiski pārskatāmāks un varētu saprotamāk ieskatīties pa nozarēm, kā tad krievu minoritātes ir tajā laikā piedalījušās un ietekmējušas Latvijas tālāko izaugsmi:
kā pirmo daļu izdalīju etniskās minoritātes Latvijā tajā laikā. Šajā nodaļā es apskatīju vispārīgo nacionālo Latvijas sastāvu, kā arī minoritāšu tiesisko atrašanos tajā;
otrajā daļā krievu minoritātes demogrāfiskais un sociālais raksturojums Latvijā ir aprakstīts par šīs minoritātes demogrāfiskajiem procesiem, to ģimenēm, valodu un integrāciju sabiedrībā;
kaut arī lauksaimnieciski izmantojamā zeme privātīpašumā varēja piederēt tikai Latvijas pilsoņiem, tomēr trešajā daļā krievu minoritāšu īpatsvars Latvijas saimnieciskajā dzīvē ir izklāstīts šīs minoritātes ietekmi un līdzdalība Latvijas saimnieciskajā dzīvē. Apmēram 80 % no Latvijā dzīvojošiem krieviem nodarbojās ar lauksaimniecību;
nākamajā nodaļā krievu minoritātes Latvijas politikā ir par to piedalīšanos Latvijas valsts valdībā, savu tiesību aizstāvēšanā un savu pozīciju stiprināšanu politiskajās tiesībās;
kā pēdējo nodaļu izvēlējos rakstīt par krievu minoritātes atspoguļojumu Latvijas presē, jo tas, manuprāt, visspilgtāk atspoguļo tā laika patieso situāciju, krievu stāvokli un tiesības Latvijā, kā arī latviešu tautas vispārīgo attieksmi pret šo minoritāti.…
