Krūts vēzis

Krūts vēža ārstēšanai ir sena vēsture. Pirmo reizi krūts vēzis aprakstīts ap 1600. g. p.m.ē. Ēģiptes papirusos. Turpmākos 3500 gadus cilvēki pazina krūts vēzi kā slimību, bet neko nezināja par tā dabu, līdz 1810. g. Millers aprakstīja vēža šūnu struktūru, bet 1840. g. Virhovs – tā epiteliālo dabu. Krūts vēža ķirurģijas ēras sākumu iezīmē pirmie radikālas masektomijas apraksti 19.gs. beigās. Ap 1987. – 1990.g., lielākoties pateicoties U.Veronesi darbiem, krūts vēža ķirurģija kļuva saudzējoša (4.,14.lpp.). Krūts vēzis ir sievietēm bieži sastopama vēža forma. Tā ir labi izpētīta, tāpēc ārstējama vēža forma. Ir vairāki krūts audzēja veidi. Krūts audzēji var būt labdabīgi (lielākā daļa) un ļaundabīgi. Sociālajam aprūpētājam, sniedzot atbalstu šīm sievietēm, jāizprot klientes dzīves uztveres veids, jāsajūt, kas ir viņai dod enerģiju vēl bez ģimenes un draugiem, un jāizmanto šie resursi, lai cilvēkam radītu drošības sajūtu. Citai vairāk palīdzēs psihologs ar tādām efektīvām metodēm kā autogēnais treniņš, mākslas terapija, iztēles un atslābināšanās tehnikas, kuras uzlabo imunitāti (3.,42.lpp.), citai spēku dos Dievs un reliģija, citai par atbalstu noderēs ezotērika un ar to saistītās enerģijas (astroloģija, dziedniecība, austrumu medicīna). Igauņu ārstes Vilmas Lūles koncepcija ir, ka vēža šūnu attīstību ļoti paātrina aizvainojuma glabāšana sevī, nespēja piedot. Pozitīva domāšana ir vislabākā profilakse visām slimībām, un krūts vēzis nav izņēmums.