Ir pabeigti zemteces komunikāciju tuneļa projektēšanas darbi, kas ļaus padziļināt kuģošanas kanāla dziļumu līdz 14 m praktiski lielākajā ostas akvatorijas daļā. Laikā līdz 2010 gadam Rīgas ostas attīstībā ir paredzēts ieguldīt vairāk nekā 100 milj. Latu, tie tiks izmantoti ostas padziļināšanai, esošo piestātņu rekonstrukcijai, jaunu piestātņu būvei. Jau šobrīd Irbes jūras šaurumā un Rīgas ostā var ienākt Panamax tipa kuģi ar kravnesību virs 50 tūkst. Tonnām. Rīgas osta ir atvērta cauru gadu , jo ziemas navigācijas periodā kuģošanu sarežģītos apstākļos garantē ledlauzis.
Rīgas ostas pārvalde , kā arī vairākums Baltijas jūras ostu, ir IAPH, ESPO un BPO locekle. Ņemot vērā globālo jūras kravu pārvadājumu pieauguma tendences un Rīgas ostas ģeogrāfisko novietojumu Baltijas reģionā, daudzi starptautiski eksperti atzinuši milzīgo attīstības potenciālu, kas saistīts ar pašreiz brīvo ostas teritorijai pieguļošo platību optimizēšanu, kas ļautu veidot jaunus kravas sadales un apstrādes laukumus un ievērojami palielināt Rīgas ostas konkurētspēju.
SECINĀJUMI
Ostas ir nozīmīga valsts tranzītsistēmas sastāvdaļa. Lielākajās ostās nodarbojās galvenokārt ar tranzītkravu pārkraušanu. Tranzītkravu plūsmas nozīmīgākais virziens ir no bijušām Padomju valstīm uz Rietumiem.
Lai palielinātu ostas konkurētspēju, Ventspils osta darbojas brīvostas režīmā. Liepājas osta ir iekļauta Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Astoņām mazajām ostām ir vietēja nozīme. To īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā Latvijā ir apmēram 1,5% , taču tās turpina veiksmīgi attīstīties. To galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu nosūtīšana, kā arī zivju un zivju produktu saņemšana. Mazajām ostām ir labas perspektīvas kļūt arī par jahtu tūrisma ostām.
…
