-
Kūlas dedzināšanas problēma Tukumā
Nr. | Chapter | Page. |
Anotācija | 2 | |
Abstract | 4 | |
Saturs | 6 | |
Ievads | 7 | |
Kūlas dedzināšanas vēsture | 8 | |
Kūlas ugunsgrēku ietekme uz dabu | 9 | |
2.1 | Pozitīvā ietekme uz dabu | 9 |
2.2 | Negatīvā ietekme uz dabu | 11 |
2.3 | Negatīvā ietekme uz vidi | 13 |
Kūlas ugunsgrēku skaita analīze | 15 | |
3.1 | Kūlas ugunsgrēki 2007. gadā | 15 |
3.2 | Kūlas ugunsgrēki 2008. gadā | 16 |
3.3 | Kūlas ugunsgrēki 2009. gadā | 18 |
Kritiskās vietas Tukuma pilsētā | 21 | |
4.1 | Kritisko teritoriju īpašumu piederības analīze | 22 |
Neapsaimniekoto platību apsaimniekošanas un dedzināšanas izmaksu salīdzinājums | 25 | |
5.1 | Neapsaimniekoto platību apsaimniekošanas izmaksas | 25 |
5.2 | Kūlas ugunsgrēku dzēšanas izmaksas 2009. gadā | 26 |
5.3 | Iegūto rezultātu salīdzinājums | 28 |
Secinājumi un priekšlikumi | 28 | |
Izmantoto informācijas avotu saraksts | 30 | |
Pielikumi | 32 |
Nu jau daudzus gadus pēc kārtas kūlas dedzināšana ir viena no aktuālākajām aktivitātēm pavasarī. Sabiedrībā pret to cīnās ar dažādiem paņēmieniem - rīko dažādas reklāmas kampaņas pret kūlas dedzināšanu, piemēro arvien bargākus sodus, taču problēmas aktualitāte gandrīz nesamazinās. Daudzi kūlas dedzināšanu pat iesaukuši par pavasara latviešu nacionālo sporta veidu. Savā darbā vēlējos izpētīt, cik aktuāla šī problēma ir Tukumā un tā apkārtnē.
Darba nosaukums: Kūlas dedzināšanas problēma Tukumā.
Mērķis: noskaidrot kūlas dedzināšanas aktualitāti un radītās problēmas Tukumā un uzzināt, kas tiek darīts, lai šo problēmu mazinātu.
Uzdevumi:
1)apskatīt pieejamo literatūru par kūlas dedzināšanu un tās sekām;
2)iegūt datus par kūlas ugunsgrēkiem Tukumā, apkopot tos un izanalizēt;
3)izpētīt, kurās teritorijās Tukumā kūlas dedzināšana notiek visbiežāk, noskaidrot teritoriju piederību;
4)salīdzināt neapsaimniekoto platību apsaimniekošanas un kūlas dedzināšanas izraisīto ugunsgrēku dzēšanas izmaksas;
5)apkopot iegūtos datus un izveidot ieteikumus, lai mazinātu kūlas dedzināšanas biežumu.
Hipotēze: kūlas dedzināšana izraisa negatīvu ietekmi uz vidi, un tās izraisīto ugunsgrēku dzēšana ir ekonomiski neizdevīgāka nekā neapsaimniekoto platību apstrādāšana.
Izmantotās metodes: pieejamās literatūras apskate, intervēšana, datu apkopošana un analizēšana.
Cilvēks ir izmantojis uguni zemju apsaimniekošanā jau kopš neolīta perioda sākuma. Pirmatnējie mednieki, izmantojot no paaudzes uz paaudzi uzkrātās empīriskās zināšanas, laiku pa laikam veica pameža krūmāju vai stepes augāja izdedzināšanu, lai panāktu bagātīgu lakstaugu zelmeni un līdz ar to nodrošinātu leknākas savvaļas medījamo dzīvnieku ganības.
Latvijā kūlas dedzināšana kā aktuāla problēma radusies salīdzinoši nesen. Laika periodos, kad vēl bija kolhozi, vienīgie dedzināmie objekti bija grāvmalas, tādēļ to nevarēja uzskatīt par problēmu.
Atmodas laikā cilvēkiem sāka piešķirt zemi un visi noticēja mītam, ka, nodedzinot veco zāli, jaunā uzaug labāka. Tajā laikā kūlas dedzināšanu neviens neierobežoja - savā zemē cilvēks varēja darīt, ko grib.
Mūsdienās kūlas dedzināšana ir kļuvusi aktuāla pēdējos piecpadsmit gados. …
Darbā analizēti dati par kūlas ugunsgrēkiem Tukuma apkārtnē, raksturota kūlas dedzināšanas ietekme uz dabu.
- Atkritumi
- Bioloģijas daudzveidības nozīme un saglabāšanas problēma Latvijā
- Kūlas dedzināšanas problēma Tukumā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Bioloģijas daudzveidības nozīme un saglabāšanas problēma Latvijā
Research Papers for secondary school3
-
Atkritumi
Research Papers for secondary school7
-
Demogrāfiskā problēma
Research Papers for secondary school5
-
Ūdens piesārņošana
Research Papers for secondary school3
-
Urbanizācija un telpas apgūšana: Rietumu – Austrumu problēma
Research Papers for secondary school7