K.Ulmaņa laiku notikumi tiesību sfērā

K.Ulmaņa apvērsums
Apvērsums ir „lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī...Valsts a.- valsts sabiedriski politiskās iekārtas, valdības maiņa”1 .
Neilgi pēc Latvijas Republikas izveidošanās valstī sākās krīze. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka tās ir parlamentārās krīzes laiks, jo bija nepilnības likumdošanā, piemēram, pārāk liela sadrumstalotība neļāva grozīt Satversmi, ko jau 1933.g. rudenī piedāvāja Latviešu Zemnieku savienība2 . Tādā veidā radās parlamenta nestabilitāte, kas nevarēja ilgu laiku pārvarēt samilzušas nesaskaņas. Būtisks faktors bija arī demokrātisku tradīciju trūkumam. „Jaunajās demokrātiskajās valstīs trūka pieredzes vienprātīgu lēmumu pieņemšanā”3 . Tas sekmēja šauru interešu pārstāvēšanu, jo katra frakcija ņēma vērā ne visas sabiedrības intereses, bet gan pārstāvēja konkrēta slāņa viedokli.
Svarīgas bija arī ekonomiskas problēmas, kuras izraisīja pasaules ekonomiskā krīze4 . Tika samazināts gan eksports, gan imports. Taču būtiskāko lomu spēlēja subjektīvie cēloņi: „...visas Latvijas valdības tika gāztas neprincipiālu polītisku iemeslu dēļ, bet šauru personisku prasību dēļ”5 . Visi lēmumi tika pieņemti tikai atsevišķu politiķu gribas pēc, nevis sabiedrības interešu labad. Tāpēc sabiedrībā pastāvēja uzskats, ka ir jānotiek krasām pārmaiņām, kas varētu būt saistītas arī ar valsts varas gāšanu.
„Kārlis Ulmanis bija nodomājis sākt apvērsumu jau 1934.g. 23.aprīlī. Ģenerāļa J.Baloža vilcināšanas dēļ to atlika...”6 . Tāpēc valsts apvērsums notika 1934.g. naktī no 15.uz 16. maiju. Tajā piedalījās gan karaspēka daļas, gan aizsargu vienības, kas darbojās Latviešu Zemnieku savienības deputāta Alfrēda Bērziņa rokās.7 …