Nobeigums un secinājumi
Citējot no grāmatas “Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā”, man jāatzīst, ka kultūras sasniegumi patiešām ietekmē sociālekonomiskos procesus, tomēr tos nepārvērzdami par kultūru. Kultūras sasniegumi nosaka tikai šo procesu vadīšanas un pārvaldīšanas tehnoloģiju, kā ari rīcības principus un uzvedības normas, kas darbojas grupas. Kultūra ir relatīvi patstāvīga ari attiecībā pret politiku un citām procesuālām sabiedriskām sistēmām.
Secinājumi no visa referāta, kā arī profesora Džona H. Bodleja pētīto ir šādas, ka straujas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, jau vairākus pēdējo gadu desmitus ir mainījusi kultūru un tās dabu. Cilvēki no apkārtējās pasaules var veikt ekonomiskās transakcijas un nosūtīt informāciju uz ikvienam momentāni pielietojot datorus un satelītu komunikācijas. Valdības un korporācijas ir ieguvušas lielus politiskā spēka daudzumus izmantojot militāro un politisko spēku, kas varētu ietekmēt ekonomikas plūsmu. Arī korporācijas ir radījušas globālās kultūras formu, kas ir balstīta uz vispasaules komerciālo tirgu.
Vietējā kultūra un sociālā struktūra tagad ir ierāmēta lielā un spēcīgā komerciālo interešu rāmī tādos veidos kādus antropologi nekad agrāk nebūtu iedomājušies. Agrāk antropologi domāja par sabiedrībām un savām kultūrām kā pilnībā neatkarīgām sistēmām. Un skatījās tāpat. Bet šodien, daudzas nācijas ir multikulturālas biedrības - veidojot ļoti daudz mazāku subkultūru. Kultūra arī pārkāpj valstu nacionālā robežas. Piemēram, cilvēki visā pasaulē tagad zina dažādus angļu valodas vārdus un tam ir sakari ar Amerikāņu kultūras eksportu ar tādām lietām kā apģērbu brendu vārdi un tehnoloģiskiem produktiem. Filmām, mūziku, un masveidā ražotu pārtikas produkciju.
…
