Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:668485
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  X pagasta kultūras dzīves raksturojums    8
2.  Kultūras darbinieka nozīmīgākās īpašības    11
2.1.  Kreativitāte - kultūras nama vadītājam nepieciešamākā īpašība    11
2.2.  Tolerance    15
2.3.  Organizatora (vadītāja) spējas    16
3.  Aina Ozoliņa – kultūras dzīves vadītāja X rajona X pagastā    20
3.1.  Ceļš līdz kultūras nama vadītājas amatam    20
3.2.  Lauku kultūras nama vadītāja darba īpatnības    22
  Secinājumi    24
  Informācijas ieguves avoti un izmantotā literatūra    25
Extract

Jebkura radoša pašizpausme cilvēkā veido iespēju gūt gandarījumu, ka viņš ir radījis kaut ko vērtīgu, paliekošu, nozīmīgu sev un citiem. Kultūra un ikviena darbošanās šajā jomā cilvēkam palīdz paust savas izjūtas un iekšējos pārdzīvojumus. Tāpat arī jebkura māksla, vai tā būtu gleznošana, vai mūzika, vai fotografēšana, vai jebkura cita, paver iespējas meklēt saskarsmes ceļus ar apkārtējiem un rast harmoniju pašam sevī. Tas ir ļoti svarīgi. Jo svarīgāk, pēc autora domām, tieši šodien, jo pasaules vērtību sistēmā šobrīd, šķiet, valda pilnīgs haoss. Ja pilsētā cilvēkam ir ļoti lielas izvēles iespējas apmeklēt izstādes, koncertus, teātra izrādes vai piedalīties kaut desmit dažādos kolektīvos un nodarbībās un tikpat veiksmīgi tajos iesaistīt savus bērnus, tad pilnīgi pretēja situācija ir laukos – pagastos. Jebkurā laikposmā – brīvās Latvijas laikos, padomju laikā, tagad – atjaunotās Latvijas laikā – pagasta kultūras dzīve patiesībā balstās uz vienu cilvēku. Uz kultūras nama vadītāju. Tieši viņš ir tas, kas mazāk vai vairāk veido sava pagasta cilvēku kultūras izpratni un vērtību orientāciju.
Tomēr jāatzīst, ka tas nav viegli. “Mūsu sabiedrībā pēc neatkarības atgūšanas Latvijas kultūrsituāciju raksturo pretrunas. Pārejot uz demokrātiju no iepriekšējā politiski ekonomiskajā situācijā raksturīgās voluntārās pieejas cilvēkam, valsts un sabiedrības līmenī tiek postulēti demokrātisma, humānisma principi. Bet ekonomiskās un kultūrpolitikas krīzes dēļ netiek apmierinātas lielas iedzīvotāju daļas primārās vajadzības (eksistences vajadzības, drošības vajadzības) un tas sabiedrībā parādās tikumiska rakstura problēmās (noziedzība, alkoholisms, vardarbība pret bērniem, bērnu pamešana). Zūd latviskās tradīcijas un vispārcilvēciskās vērtības.”(6;5) Kā lai šādā situācijā cilvēku – zemnieku, kurš jūtas nospiests zem kredītu nastas, dzērāja vīra sievu, pusaudzi, ko nevajag pat paša vecākiem, – iemāca mīlēt kultūru un saprast, ka ar tās palīdzību ir iespēja „izaugt” no negatīvās vides un sajūtām. Pat gadījumā, ja cilvēks, kurš iesaistījies kādas mākslinieciskās jaunrades nodarbībās, vēlāk nekļūst par slavenu gleznotāju, tēlnieku vai fotogrāfu, kas ar saviem darbiem pārsteidz visu pasauli, tomēr šis cilvēks ir radis gandarījumu un iekšējo harmoniju, kas sniedz cilvēkam enerģiju un citādāku pasaules redzējumu, ko var saukt arī par pašaktualizāciju (pašrealizāciju) un pašīstenošanās (pašizpausmi). …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1137864
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register