Ievads
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju dinamiskā attīstība sniedz jaunas iespējas kultūras mantojuma saglabāšanas organizāciju darbā, jo globalizācijas izraisītās pārmaiņas rada jaunu informācijas sabiedrību, ar jaunām vajadzībām pēc informācijas, kas ietekmē arī šo organizāciju darba paradigmas maiņu. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par kultūras mantojuma saglabāšanas un izmantošanas iespējām digitālajā vidē. Kultūras mantojuma saglabāšanas organizācijām ir jāņem vērā sabiedrības prasības pēc informācijas un zināšanām un jānodrošina sabiedrība ar tām. Informāciju tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas kultūras mantojuma informācijas resursu saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā, radot iespēju kultūras mantojuma saglabāšanas darbu veikt digitālajā vidē. Tas savukārt nodrošina iespēju lielākai sabiedrības daļai izmantot šos informācijas resursus, jo tie ir pieejami no jebkuras vietas un jebkurā laikā ar tīmekļa palīdzību.
Pētījums balstās uz pārmaiņu teoriju (theory of changes), jo sabiedrība inicē pārmaiņas, viņiem rodas jaunas vajadzības, ko izraisa pārmaiņas sociālajā vidē.
Pētījuma novitāte ir, ka kultūras mantojuma saglabāšanas darbs aktuāls ir bijis vienmēr. Dažos pēdējos gados Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas organizācijās aizvien aktuālāki kļūst jautājumi par novadpētniecības darbu digitālajā vidē. Šajā pētījumā ir pētīts kultūras mantojuma saglabāšanas darbs digitālajā vidē, analizētas mūsdienu vadlīnijas un koncepcijas, kas nosaka šo materiālu saglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu.
Pētījuma metodes balstījās uz informācijas avotu izpēti un analīzi.