Kultūras teoriju daudzveidība

Runājot par izzināmiem procesiem un saprotamām parādībām, Spensers operē ar jēdzieniem Matērijas neiznīcināmība, "ar kuru mēs domājam un saprotam Spēka neiznīcināmību, caur kuru uz mums darbojas Matērija" (30.lpp.), Kustības nepārtrauktība, kas "padara Zinātni un Filosofiju iespējamu, jo kaut kā kustība varētu sākties no nekā un beigties arneko, tad zinātnes skaidrojumi nebūtu iespējami" (30.lpp.), Spēka pastāvība, Spēka pārvēršanās un ekvivalentums, u.c. Spēka pārvēršanās un ekvivalences ideja ir nozīmīga ar to, ka "fiziskie spēki kvantitatīvi un kvalitatīvi ir salīdzināmi, tie nepalielinās un nesamazinās" (32.lpp.), un tas sasaucas ar ideju par vienu pamatspēku, un kā mēs redzēsim vēlāk, tas dod Spenseram pamatu apgalvot, ka nav atšķirības starp fizisko ,organisko un sociālo pasauli. Likums ir viens visām. Spēki fiziskie un sociālie ir salīdzināmi, un "ja mēs jautāsim, kur rodas tie fiziskie spēki, no kuriem attīstas spēki sociālie, atbilde būs iepriekšējā - no saulstariem." (33.lpp.)
Īsā izklāstā Spensers saka, ka viņš meklē visu procesu kopējo elementu, matērijas un kustības nepārtrauktās pārdales likumu. Katrs priekšmets laiku pa laikam piedzīvo sava stāvokļa izmaiņu, "tāpēc mūsu jautājums: kāds dinamiskais princips, kas der visām pārmaiņām ( kā kopumā, tā tās daļām), izsaka šīs mūžīgi mainīgās attiecības?" (37.lpp.) Tā ir Spensera pamatnostādne - ticība kāda vispārējā likuma esamībai kas nosaka visas matērijas un tās agregātu, arī sociālo, vienotu kusību vienā virzienā.
…