SECINĀJUMI
Apkopojot un izanalizējot informāciju par Engures sateces baseinu, tajā ietilpstošo kultūras un dabas mantojumu, tā tipoloģiju un aizsardzību, var secināt:
Engures sateces baseinā ietilpst: Engures novads – Engures pagasts, Tukuma novads – Zentenes un Pūres pagasti, Kandavas novads- Cēres pagasts, Talsu novads- Ķūļciema, Laucienes, Balgales un Vandzenes pagasti un Rojas novada Mērsraga pagasts.
Fizioģeogrāfisko īpašību dēļ ietekmēta arī sociālekonomiskā vietas attīstība, teritorija atrodas Vanemas paugurainē, Engures līdzenumā, lielāko daļu teritorijas aizņem meži, kā arī dažādi dabas liegumi, daudzviet liegta saimnieciskā darbība.
Engures ezers jau kopš seniem laikiem ir bijis bagāts ar putnu sugām, jo tas atrodas putnu migrācijas ceļā, ezers ir lagūnu – atrodas netālu no jūras, senāk atrasts dzintars, vētras laikā patvērumu ezerā meklē vairākas putnu sugas.
Apkopojot informāciju, kas pieejama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas portālā, noskaidrots, ka kopumā Engures ezera sateces baseina teritorijā atrodas 95 valsts un vietējās nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi. Pēc 1.tabulas var secināt, ka teritorijā biežāk sastopamie valsts nozīmes aizsargājamie objekti ir mākslas, arhitektūras un arheoloģijas, bet vietējās nozīmes ir arheoloģija un arhitektūra. 1. attēlā secināts, ka 67% no valsts aizsargājamiem kustamajiem īpašumiem ir baznīczēnu soli, 14% ērģeles un ar tām saistītie priekšmeti un 7% - altāris, ar to saistītie priekšmeti. 2.attēlā visbiežāk sastopamie valsts aizsargājamie nekustamie īpašumi – 14% - dekoratīvā apdare, 11% senkapi un pilskalni. Savukārt vietējās nozīmes – 37% - viduslaiku kapsētas, 25% - senkapi un kulta vietas (3.attēls).
Engures pagastā ir visdažādākie dabas pieminekļi Engures sateces baseina teritorijā, piemēram, Plieņciema kāpa, ornitoloģiskais liegums, Engures ezera dabas parks, putnu novērošanas tornis, Lāčupītes dendrārijs. Kopumā teritorijā ir plaša dižkoku sugu daudzveidība – dominē ozols, liepa.
…
