Secinājumi
Lai arī Latvijā teātra mākslas mīļotāji nevar sūdzēties par teātru trūkumu un repertuāru vienveidību, radošo kolektīvu profesionālā līmeņa uzturēšanai un attīstībai atbalsts ir nepieciešams. Uzskatu, ka bez valsts dotācijas teātri nevarētu pastāvēt un repertuāra teātra pārveidošana par projekta teātriem, kam nav valsts dotācijas, sagrautu Latvijas teātra tradīcijas. Savukārt, neatkarīgo teātru atbalstam būtu ļoti nepieciešama valsts finansējuma programma. Kā pastāvēs un attīstīsies amatierteātri, ir vien pašu entuziasma, izdomas un pašvaldību ziņā.
Latvijas likumdošanā līdz šim nav formulēts teātra jēdziens, un teātru darbību regulē "Kultūras institūciju likums", kas orientēts pamatā uz attiecībām starp valsti un tās īpašumā esošajām kultūras institūcijām. Nav arī definēts kuri no nevalstiskajiem teātriem ir klasificējami kā profesionālie teātri, uzņēmumu sarakstā nav iespējams atdalīt nevalstiskos profesionālos teātrus, un nav iespējams iegūt to kopskaitu un kopsavilkuma rādītājus. Ja teātru dalījums profesionālā un amatieru teātru grupās ir nepieciešams, ir jāizstrādā precīzas pazīmes, kas atšķir teātrus.
Šobrīd atsevišķos stratēģiskas nozīmes dokumentos tiek minēta kultūra, nekonkretizējot nozares un to plānus. Visas kultūras nozares attīstību nosaka „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. - 2015. gadam. Nacionāla valsts”, tomēr konkrētu, atsevišķu politikas uzdevumu tieši teātra nozarei nav. Vadlīnijās noteiktie stratēģiskie mērķi ir attiecināmi arī uz teātriem. Regulāra finansējuma saņemšanas iespējas likumā paredzētas tikai valsts dibinātajām kultūras iestādēm, faktiski tas nostiprina valsts dibinājumu kā vienīgo pamatkritēriju regulāras valsts dotācijas saņemšanai.
Lai arī nav izveidots atsevišķs atbalsta mehānisms, dotāciju piešķiršanas aprēķinā tiek izmantoti ne tikai kvantitatīvie kritēriji, bet arī kvalitatīvie kritēriji – teātra balvas „Spēlmaņu nakts” rezultāti. Par kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju īpatsvaru aprēķinā gan var diskutēt, jo izteikti lielākais svars tiek likts tieši uz apjomu, nevis kvalitāti.
Finansējuma problēmu risināšanai var tikt piemēroti vairāki Vadlīnijās minētie prioritārie uzdevumi, piemēram, „3.2.2. KM īstenot valsts pozitīvās intervences stratēģiju daudzveidīga nacionālās mākslas tirgus attīstībai un mākslas produktu konkurētspējas celšanai, plānojot un nodrošinot valsts dotācijas radošās daudzveidības veicināšanai skatuves/izpildītāj mākslās, mūzikā, vizuālajās un digitālajās mākslās, kino mākslā un literatūrā, izvirzot skaidrus atbalsta kritērijus un prioritātes”.…
