Secinājumi
1. Pēdējos gados nav veikts liels kailciršu apjoms, jo dotajos taksācijas datos ir salīdzinoši maz izcirtumu (sastāda 13,4 ha no 993,1 ha ).
2. Teritorijā atrodas purvi (aizņem 17,5 ha jeb 20 %), kas ietekmē mežaudžu mitruma režīmu, jo teritorijā ir sastopmai gan slapjaiņi, gan purvaiņi.
3. Atsevišķos kvartālos mežistrāde būtu jāplāno ziemā, sala apstākļos, jo augsnes noturība ir zema pārmitrinājuma dēļ un rezultātā veidojas risas. Pārējos kvartālos ceļu tīkls ir pietiekams, lai nodrošinātu ugunsdrošības un izmantošanas vajadzības.
4. Mežaudzēs ir sastopmas 7 valdošās koku sugas: apse, bērzs, egle, lapegle, melnalksnis, priede un papele. Kvartālos ir novērojama salīdzinošo liela koku sugu daudzveidība.
5. Palielinoties platībai, palielinās pielūžņojums un sauso, gāzto, lauzto koku krāja.
6. Priede ir valdošā koku suga, jo priežu audzes aizņem 48,59 % no kopējās platības.
7. Mežaudžu vidējā bonitāte ir I, kas liecina par to, ka MAAT aug atbilstošas koku sugas un ir veikti pareizi kopšanas un atjaunošanas pasākumi.
8. Vidējā audžu biezība ir 0,7 , kas raksturīga labi koptām mežaudzēm, kurās laicīgi uzsākta jaunaudžu kopšana un nav daudz pāraugušu audžu, kuras laikam ejot dabiski izretinājušās.
9. Pētāmajās platībās ir sastopamas visdažādākās vecumklases tādām koku sugām kā priede, egle un bērzs. Pārstāvētas attiecīgi 8, 9 un 12 vecumklases. Vislielākās platības aizņem V - 186,2 ha, IV - 129,6 ha un I – 105,4 ha vecumklase.
10. Dotajās platībās vidējais vecums ir robežās no 33 – 88 gadiem. Visvecākās audzes ir apšu audzēs – 88 gadi, priežu audzēs – 79 gadi, bērzu audzēs – 59 gadi.
11. Mežaudzēs ir pārstāvēti 15 tipi no 23 MAAT, kas liecina par to, ka dotajos taksācijas datos ir lielas MAAT daudzveidība, kas radusies reljefa atšķirību rezultātā, nosusināšanas rezultātā, kā arī purva ietekmē. Lielāko daļu teritorijas aizņem sausieņu meži, kas sastāda 43,3 %, tad āreņi, kas sastāda 29,2 %, tiem seko āreņi, kas sastāda 25,7 %.
…
