Kustības un fiziskās aktivitātes veselības veicināšanā un profilaksē - locītavu patoloģija

Bieži ir neliela nesāpīga sabiezēšana vai pietūkums. Tas bieži vien izzust pats par sevi. Tomēr, ja ir liels šķidruma daudzums, no tas vajag atbrīvoties. Aspirāciju (šķidruma iztukšošanu) var veikt ar adatu un šļirci, ja uzkrājas daudz šķidruma. Pēc iztukšošanas šķidrumam tomēr ir tendence atkal uzkrāties. Tāpēc pēc šķidruma iztukšošanās ieteicams valkāt pārsēju, lai novērstu tā atkārtotu uzkrāšanos. Ķirurģiskā ārstēšana ir nepieciešama, ja konservatīvā ārstēšana nepalīdz. Ja cilvēks aizsargā skārto locītavu no pārmērīgas berzes un atkārtotas kustības, tas var novērst turpmāku bursīta veidošanos (Harper, 2006). Cilvēku ir jāapmāca pareizu ergonomiku, lai izvairītos no kustībām, kuras palielina sāpes, kā arī pēc iespējas aizsargāt bursītus locītavās uz kuriem ir ilgstošs spiediens pie ikdienas nodarbošanās, piemēram, uz elkoņiem vai ceļgaliem. Putu virtuļu var izmantot pacientiem ar gūžas locītavas bursītu, kā arī spēka un stiepšanas vingrinājumi atvieglo cilvēka sāpes pie ikdienas nodarbībām. Piemēram, bursīta gadījumā, kas rodas ahilejas cīpslas tuvumā, jāizvēlas piemēroti apavi, kuras mazina spiedienu uz šo zonu. Efektīvākām simptomātiskam atvieglojumam var dot kortikosteroīdu injekcijas, dažreiz ar vietējo anestēzijas līdzekļus (Christopher et al., 2019).
Tātad kopumā, fizioterapija, it īpaši spēka un stiepšanas vingrinājumi, palīdz pacientiem izvairīties no sāpēm, stīvuma, un diskomforta. Pēc jebkuras locītavu pataloģijas var izveidot noteikto plānu, lai samazinātu svaru, izmainītu cilvēka vides ergonomiku, un palielinātu aktīvu kustības apjomu. Masāžas elementus, hidroterapiju, kā arī teipošanu var pielietot profilaksei. Ledus terapiju un pretiekaisuma līdzekļus var izmantot jau akūtajā periodā, bet fizikālo terapiju jāsāk pēc akūtas perioda.

…