5. Kvalitatīvās analīzes nobeigums
Tipisks kvaitatīvās analīzes rezultāts ir jēdzienu kopa. Protams, šie jēdzieni nav vienīgie, tomēr tie psiholoģijas terminus reksturo, kā pētījuma dalībnieks izprot pārrunātos jautājumus vai atbilstošās parādības. Bez šaubām, pētniekiem analīzei ir pieejami arī oriģinālie interviju ieraksti, kā arī neformālā informācija – uzsvari, balss tobis, ķermeņa valoda un novērotā neverbālā uzvedība, piemeram žesti, smaidīšana, raudāšana vai tamlīdzīgi. Pētniekam ir jāveic vēl vairāki uzdevumi, lai realizētu pētījumu.
• Jāaprakta veids, kādā dalībnieki konkrētajā pētījuma grupā saprata izziņas priekšmetu, lietojot kontentanalīzes rezultātā iegūtos jēdzienus.
• Jāinterpretē dalībnieku attiecīas ar izziņas priekšmetu, lietojot kontentanalīzes rezultātā iegūtos jēdzienus.
• Jāvispārina iegūtās interpretācijas (t.i., jāattīsta izziņas priekšmeta izpratne, ejot tālāk par konkrēto indivīda gadījumu). Tas ir teorijas attīstīas pirmais līmenis.
• Jāformatizē vispārinājumi ne tikai attiecībā uz citiem cilvēkiem, bet arī atbilstoši psiholoģijas un izglītības ministrijai.
• Jāattiecina šie soļi uz konkrētām, praktiski risināmām problēmām, parādot analīzes derīgumu.
6. Secinājumi
Tika apskatīti kvalitatīvās analīzes pamatprincipi, kvalitatīvo pētījumu ticamības un validitātes kritēriji, analīzes subjektīvā daba, fokuss uz vispārīgām un psiholoģiskām dimensijām, kvalitatīvo datu analīzes veidošanas soļi, analītiskās indukcijas un priekšmeta teorijas salīdzinājums, kvalitatīvās analīzes nobeiguma sastādīšana.
…