Labas likumdošanas principa nozīme dzīvnieku aizsardzībā

KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Likumprojektu virzīšana steidzamības kārtā, kā arī nopietnu un sasteigtu lēmumu pieņemšana krīzes laikā, kaitē likumu kvalitātei.
2. Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē iedzīvotāju uzticēšanos valstij.
3. Tagadējās redakcijas Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.panta tapšanas procesā nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem, nav notikuši sabiedrības informēšanas pasākumi, kas norāda uz to, ka likuma kvalitāti ir nepieciešams uzlabot.
4. Likdevējam būtu jāveic likumprojekta ex post analīze, lai noskaidrotu, vai tas ir sasniedzis nospraustos mērķus, ir kvalitatīvs, un vai būtu nepieciešams to pilnveidot.
5. Autore iesaka krīzes laikā pieņemtās likuma normas, precīzāk, dzīvnieku aizsardzības likuma 48. pantu, izskatīt tagad - bez steidzamības kārtības, ievērojot sabiedrības, atbilstošo iestāžu un ekspertu viedokli, kā arī morāles un ētikas principus.
6. Darba autore uzskata, ka atgriešanās pie vēsturiskā Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.panta – aizliegt dzīvnieku nokaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas, uzlabotu tiesību normas kvalitāti un nodrošinātu labāko iespējamo izturēšanos pret lauksaimniecības dzīvniekiem.
7. Aizliegums Latvijā nokaut dzīvniekus pēc reliģisko kopienu tradīcijām neiekmētu reliģijas brīvību, ja būtu iespēja attiecīgos produktus importēt no citām valstīm, jo šajā situācijā reliģijas izpausmei ir nepieciešams nevis gaļas radīšanas process, bet gan beigu produkts – reliģiski iegūta gaļa. Tātad nebūtu likuma pretrunas ar Satversmes 99.pantu.
…